| Perejaslava Переяслав | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
 Bohdana Hmeļnicka laukums Perejaslavā | |||
| |||
.svg)  Perejaslava | |||
 Perejaslava | |||
| Koordinātas:50°3′58″N31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E /50.06611; 31.44222Koordinātas:50°3′58″N31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E /50.06611; 31.44222 | |||
| Valsts |  Ukraina | ||
| Apgabals |  Kijivas apg. | ||
| Pirmoreiz minēta | 907. gads | ||
| Pilsētas tiesības | 1585. gads | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 32 km2 | ||
| Iedzīvotāji(2019)[1] | |||
| • kopā | 27 088 | ||
| • blīvums | 870,3/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 08400-08409 | ||
| Tālruņu kods | +380 4567 | ||
| Mājaslapa | www | ||
 Perejaslava Vikikrātuvē | |||
Perejaslava (ukraiņu:Переяслав) ir apgabala pakļautības pilsētaUkrainā,Kijivas apgabala austrumdaļāTrubižas upes krastos,78 km noKijivas. Pilsēta irPerejaslavas-Hmeļnickas rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst). Tā ir viena no senākajām Ukrainas pilsētām (līdz 1943. gadamPerejaslava), bijusiPerejaslavļas kņazistes centrs.
Vēstures avotos Perejaslava pirmoreiz minēta 907. gadā kņaza Oļega līgumā arBizantiju. Nosaukums, domājams, cēlies no leģendas, ka kādā kaujā arpečeņegiem vienkāršs karotājs no kņaza karaspēka uzveicis pečeņegu spēkavīru un pārņēmis tā slavu (перея славу) sev. KņazaVolodimira laikā šeit uzbūvēja lielu cietoksni, kas aizsargāja Krievzemes robežu pret klejotājiem, un pilsēta tika saukta parPerejaslavļu-Ruskiju (Переяславль Руський; (lai atšķirtu noPerejaslavļas-ZaļeskasVladimiras-Suzdaļas kņazistē). Pēc tam, kad kņazsJaroslavs 1054. gadā sadalīja zemes starp saviem dēliem, tika izveidotaPerejaslavas kņaziste.
1239. gadā Perejaslavu nopostīja mongoļu karspēks un pilsēta ietilpa Mankermanas (Kijivas) tatāru ulusā. Vēlāk Perejaslava minēta 1545. gada turku un 1580. gada poļu dokumentos. 1585. gadā pilsētai piešķirtasMagdeburgas tiesības. 1645. gadā Perejaslava kļuva parkazaku pulka pilsētu un bija tāda līdz 1782. gadam. 1654. gadā Perejaslavas radaBohdana Hmeļnicka vadībā zvērēja uzticībuKrievijas caram.
1943. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma Perejaslavas nosaukums tika papildināts ar Hmeļnicka vārdu (Perejaslava-Hmeļnicka). 2019. gada pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumuPerejaslava.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Perejaslava.
| ||||||
|
