Visvairāk ir audzētas baltziedu peonijas jeb pienziedu peonijas (P. lactiflora, sin.P. albiflora,P. chinensis,P. sinensis), kurām ir vislielākais šķirņu skaits (ap 3000), un tās dominē Eiropā unLatvijā ar bāzes krāsāmbaltā, rozā unsarkanā. 20. gs. otrajā pusēASV tika radītahibrīdo peoniju grupa ar koraļļkrāsas u.c. krāsu toņiem. Jaunākā kultivēto peoniju grupa ir intersekciju hibrīdi, kas ir krustojumi starp lakstveida un krūmpeonijām. Šīm jaunajām intersekciju peoniju šķirnēm piemīt galvenokārt ārējās krūmpeoniju pazīmes.
Intersekcijas grupas peonijas ir izcili ziedošipuskrūmi no 50 līdz 130cm augsti ar stingru stublāju un ziedkātiem, un resniem pumpuriem. Lapas 15–25cm garas, divkārt plūksnaini saliktas un šķeltas platos segmentos, gaiši olīvzaļas vai tumši zaļas, abās pusēs kailas, plaukstot ar rudu, bronzas, iedzeltenu vai oranžu nokrāsu.Ziedi dzinuma galos laterāli vai termināli 10–25cm diametrā, daudzām šķirnēm puspildīti vai pildīti ar saliktas krāsas ziediem — bieži tiem vidū ir dažādas krāsas plankumi.Auglis ir trīsdaļīgs-piecdaļīgssomenis,sēklas samērā lielas — tumši brūnas līdz melnas. Latvijā parasti zied no jūnija sākuma līdz jūnija beigām.
Latvijas dārzos un apstādījumos dārza peonijas ir pirmajā desmitniekā pēc popularitātes un ir vienas no iemīļotākajiem krāšņumaugiem, jo daudzām peoniju šķirnēm ir laba un izcila smarža, kā arī tām ir liela formu un tipu daudzveidība.
