Pascal tika izveidota kā valoda, ar kuru varētu mācīties programmēt (kaut gan, pēc Virta vārdiem, valodu nevar uzskatīt tikai kā mācību valodu, jo valoda, kurā nav iespējams uzrakstīt nevienu derīgu programmu, nevar tikt izmantota, lai mācītos programmēt). Valodas nosaukums ir dots par godu slavenab franču matemātiķim, fiziķim, literātam un filozofamBlēzam Paskālam.
Pascal kompilators bija uzrakstīts pašāPascal valodā.
Turbo Pascal ir vairāk kā 60 rezervētu vārdu, kuri lietojami tikai tiem paredzētajā nolūkā. Tie ir:absolute, begin, constructor, do, external, function, in, label, not, packed, public, shl, to, uses, with, and, break, continue, downto, far, goto, inline, mod, object, private, record, shr, type, var, xor, array, case, destructor, else, file, if, interface, near, of, procedure, repeat, string, unit, virtual, assembler, const, div, end, for, implementation, interrupt, nil, or, program, set, then, until, while.
alfabēts - kādas valodas pierakstam izmantojamu un zināmā secībā sakārtotu rakstzīmju kopums;
sintakse - noteikumi, kas nosaka konkrētā programmēšanas valodā pieļaujamās konstrukcijas, rakstzīmju izvietojumu programmā, kā arī izveidoto konstrukciju formu, bet nenosaka to saturu;
semantika - atbilstība starp valodas elementiem (vai to konstrukcijām) un to jēdzienisko nozīmi.
Programmām ir noteikts pieraksts. Vispārīgā gadījumā programmaPascal sastāv no divām lielām daļām - definīciju daļas jebapraksta daļas un programmas galvenā bloka jeboperatoru daļas, un to pieraksta šādi:
Programmas nosaukumu veido no latīņu alfabēta burtiem un cipariem, bet pirmajam simbolam noteikti jābūt burtam. Piemēram,TestuRezultats, s25a, programma1 utt.
Aprakstu daļā datoram tiek sniegta informācija par programmā izmantotajām iezīmēm, konstantēm, mainīgajiem un mainīgo tipiem, kā arī par programmas funkcijām un procedūrām (TYPE, VAR, CONST, LABEL utt.).
Pascal būtībā ir procedūru valoda, kura ietver sevī daudzas struktūras un konstrukcijas ar rezervētiem vārdiem, piemēram, if, then, else, while, for, u.c. Tomēr Pascal satur arī daudz iespēju informācijas un abstrakciju strukturēšanai, kuru nav Algol-60 programmēšanas valodā, piemēram, tipu, ierakstu, rādītāju, sarakstu un mainīgo.
Jebkura programma Pascal valodā sākas no rezervēta vārda Program, aiz kura seko programmas nosaukums. Aiz nosaukuma liek semikolu. Pascal valodā bloks tiek norobežots ar vārdiembegin unend. Operatorus atdala ar semikolu, bet programmas beigās ir punkts. Pascal ir jutīgs uz simbolu reģistru.
Tādā veidā, pati vienkāršākā programma Pascal valodā varētu izskatīties šādi:
beginend.
Programma neizpilda nekādas darbības un satur tikai tukšu operatoru bloku.
Programmas piemērs, kura izvada uz ekrāna teksta rindu «Hello, World!»:
Moduļi ir bibliotēkas, kas satur konstantes, datu tipu aprakstus, mainīgos, procedūras un funkcijas, kuras var ielādēt atmiņā no diska tikai tad, kad programmā tās speciāli tiek pieprasītas. Katrs modulis ir translējams atsevišķi un var tikt izmantots jebkurā programmā. Ja programmā citādi nav prasīts, tad atmiņā pēc noklusējuma ir tikaiPascal valodas biežāk izmantojamā daļa.
Programmas apjoms bez moduļiem nedrīkst pārsniegt 64 kb. Katrs modulis arī var būt 64 kb liels. Programmēšanas valodaTurbo Pascal ļauj izmantot 10 iepriekš izveidotus moduļus. Katras programmas vajadzībām var veidot arī savus moduļus.
Lai izmantotu kādu moduli, nepieciešams to izziņot moduļu aprakstā sadaļāUses.
Moduļa struktūra ir analoģiska programmas struktūrai, tomēr ir dažas lielas atšķirības. Piemēram, apskatīsim moduli:
unit<identifikators>;interfaceuses<moduļusaraksts>;{ neobligāts }{ globālie apraksti }implementationuses<moduļusaraksts>;{ neobligāts }{ lokālie apraksti }{ procedūru un funkciju realizācija }begin{ inicializācijas kods }end.
Moduļa virsraksts sākas ar rezervētu vārduunit, aiz kura seko moduļa nosaukums (identifikators) tieši tāpat, kā gadījumā ar programmas nosaukumu. Nākamais moduļa elements ir atslēgas vārdsinterface. Tas apzīmē interfeisa sekcijas sākumu modulī - moduļa daļa, kura ir pieejama citiem moduļiem vai programmām, kurās tas tiek izmantots. Programmas modulis var izmantot citus moduļus, tāpēc tos uzskaita operatorāuses. Operatorsuses (ja tāds vispār ir) var atrasties divās vietās. Pirmkārt, tas var sekot uzreiz pēc atslēgas vārdainterface. Šajā gadījumā jebkuras konstantes un datu tipi, kuri aprakstīti šo moduļu interfeisa sekcijā, var tikt izmantoti jebkurā šī moduļa interfeisa daļas aprakstā. Otrkārt, tas var atrasties aiz atslēgas vārdaimplementation. Šajā gadījumā visi apraksti no šiem moduļiem var tikt izmantoti tikai realizācijas sekcijā.
Lai izmantotu moduli, galvenajai programmai vai citam modulim jāimportē dotais modulis, t.i., jāsatur norāde uz šo moduli. Šo norādi pieraksta aiz atslēgas vārda USES, pēc kura ar komatiem atdalīti moduļu nosaukumi, kurus programma izmanto. Moduļu sarakstam jāatrodas programmas koda sākumā, tieši pēc programmas nosaukuma vai arī pēc atslēgas vārda INTERFACE, ja šos moduļus izmanto vēl cits modulis.
ModulisSystem nodrošina zema līmeņa iebūvēto programmu izpildi, piemēram, datu ievadi un izvadi, rindu apstrādāšanu, operācijas ar peldošo komatu, dinamiskās atmiņas pārvaldi.
Visi moduļi un programmas pēc noklusējuma vienmēr izmanto moduliSystem, tādēļ programmas tekstā var uz to neatsaukties un to nedefinēt atsevišķi.
Šis modulis ir paredzēts efektīva darba ar ekrānu un tastatūru organizēšanai. ModulisCRT satur ekrāna režīmu, paplašinātu tastatūras kodu lasīšanas, krāsu, logu un skaņas izmantošanas pārvaldes apakšprogrammas. Tas nodrošina tādu programmu rakstīšanu, kurās paredzēta konkrēta izvade uz ekrāna, kā arī skaņa.
ModuliCRT var izmantot tikai programmās, kas ir paredzētas darbam uzIBM personālajiem datoriem vai ir savietojami ar tiem.
ModulisOVERLAY satur procedūras, funkcijas un mainīgos, kurus izmanto pārklājumu pārvaldes programma. Šo moduli izmanto programmās, kurām ir pieprasīts vairāk atmiņas, nekā tās ir reāli datorā. Tādēļ programmas darba laikā atmiņā būs atrodama tikai tās daļa. Modulis kompilē programmu pa daļām, katru no tam ierakstot atsevišķā izpildāmajā failā.
ModulisSTRINGS nodrošina iespēju programmā izmantot speciālas simbolu virknes, kas beidzas ar ASCII kodu 0 (null-terminated strings). Tas kopā ar paplašinātu sintaksi noder, lai rakstītu arWindows lietotnēm saderīgas programmas.
Šajā modulī aprakstītas procedūras un funkcijas, kas ir paredzētas darbam ar grafiskā režīma ekrānu, kā arī dažas iebūvētās konstantes un mainīgie, kurus var izmantot grafiskās programmās.Graph ir universāla apakšprogrammu bibliotēka darbam ar grafikiem. Šajā modulī ir grafisku attēlu apstrādātāji, kuri atbalsta IBM un ar tiem saderīgos personālajos datoros īpaši izplatītos grafiskos adapterus.
Veselo skaitļu tips - Turbo Pascal ir 5 veselo skaitļu tipi. Veselo skaitļu vērtības ir veselie skaitļi, kas var atrasties dažādos veselo skaitļu intervālos atkarībā no veselo mainīgo tipa nosaukuma. Veselo mainīgo vērtības atrodas konkrētā skaitļu intervālā. Arī pēc operāciju izpildīšanas rezultātam jāatrodas mainīgā dotā tipa vērtību intervālā. Ja rezultāta skaitliskā vērtība būs ārpus norādītā tipa intervāla robežām, rezultāts vienmēr būs nepareizs.
Tips
Diapazons
Aizņemtās atmiņas apjoms
shortint
-128 ... 127
1 baits
integer
-32 768 ... 32 767
2 baiti
longint
-2 147 483 648 ... 2 147 483 647
4 baiti
byte
0 ... 255
1 baits
word
0 ... 65 535
2 baiti
Reālo skaitļu tipi - Turbo Pascal ir 5 reālo skaitļu datu tipi. Šo tipu skaitļiem atbilst reālā skaitļa jēdziens matemātikā. Reālos mainīgos izmanto aprēķinos un skaitliskas izteiksmes apstrādē. Reālo mainīgo vērtību pierakstā kā decimālciparu atdalītāju no veselā skaitļa izmanto punktu, nevis komatu.
Tips
Diapazons
Ciparu skaits mantisā
Aizņemtās atmiņas apjoms
real
± 2,9 x 10-39...1,7 x 1038
11-12
6 baiti
single
± 1,5 x 10-45...1,7 x 1038
7 - 8
4 baiti
double
± 5,0 x 10-324...1,7 x 10308
15 - 16
8 baiti
extended
± 3,4 x 10-4932...1,1 x 104932
19 - 20
10 baiti
comp
± 9,2 x 1018
19 - 20
8 baiti
Loģiskā tipa lielumiem var būt tikai divas vērtības: True (patiess) vai False (aplams).
Simbolu tips. Šī tipa vērtības ir galīga skaita sakārtotas simbolu tabulas elementi. Simbolu tipa (char) lielums var būt jebkurš simbols, kas atrodas datora simbolu kodu tabulā. Visi simboli sakārtoti augošā secībā pēc to kodiem, kas mainās no 0 līdz 255, piemēram, chr(65) ir burts A, bet chr(66) ir burts B.
Ja mainīgais apzīmē alfabēta vairāku simbolu virkni (piemēram, vārdu, nosaukumu, teikumu), tad tas tiek definēts ar tekstuālā mainīgā tipu String.
Pēc Pascal lietošanas sākuma 1970. gadā tika pacelts jautājums par valodas standartizāciju. Valodas standartu izstrādāja Niklauss Virts un Ketlīna Jensena 1974. gadā.[1] Turpmāk bija pieņemts starptautiskais ISO standarts un amerikāņu ANSI standarts. Šobrīd izdala trīs dažādus standartus: Unextended Pascal (izejošais), Extended Pascal (paplašinātais), Object-Oriented Extensions to Pascal (objektu-orientēts Pascal paplašinājums).
Pascal valodas standarti: izejošais, starptautiskaisISO un amerikāņuANSI
ABS(x) ( |x| ) - mainīgā x absolūtā vērtība (modulis), argumenta tips Integer, funkcijas tips Integer
SIN(x) ( sinx ) - mainīgā x sinusa vērtība (radiānos), argumenta tips Integer, funkcijas tips Real
COS(x) ( cosx) - mainīgā x kosinusa vērtība (radiānos),
ARCTANG(x) ( arctgx ) - mainīgā x arktangensa vērtība (radiānos), argumenta tips Real
SQR(x) ( x2 ) - mainīgais x kvadrātā, argumenta tips Real, funkcijas tips Real
SQRT(x) ( <sqrt>x</sqrt> ) - kvadrātsakne no mainīgā x vērtības,
LN(x) ( lnx ) - mainīgā x naturāllogaritma vērtība,
EXP(x) ( ex ) - mainīgā x eksponentfunkcija,
PI - konstanteπ (3,1415...),
FRAC(x) - mainīgā x (reāls skaitlis) decimāldaļa (piemēram, ja x = 10,34, tad FRAC(x)=0,34).
Izmantojot šīs standartfunkcijas programmu tekstā, jāatceras, ka funkcijas arguments vienmēr jāieslēdz iekavās.
Rakstot programmu, kurā tiek izmantoti mainīgie, tie obligāti jādefinē. To dara sadaļā, kas sākas ar rezervēto vārdu VAR, pēc kura tiek pierakstīti visi programmā izmantotie mainīgie. Aiz katra mainīgā jānorāda tā datu tips.
Tā kā valodaPascal izšķir reālos (Real) un veselos (Integer) skaitļus, tad noderīgi zināt šādas funkcijas.
Reāliem mainīgajiem
TRUNC(x) - veselās daļas iegūšana no reālā mainīgā x, atmetot decimālciparus. Piemēram, ja x = 2,87, tad TRUNC(2,87) = 2. Funkcijas argumenta tips ir Real, bet funkcijas tips - Integer.
ROUND(x) - reālā mainīgā x veselās daļas noapaļošana līdz tuvākajam veselajam skaitlim. Piemēram, ROUND(2,87) = 3. Funkcijas argumenta tips ir Real , bet funkcijas tips - Integer
Veselo skaitļu mainīgajiem
RANDOM(x) - nejauša skaitļa iegūšana intervālā no 0 līdz x.
a DIV b - dalīšana veselās daļās, t.i. uzrādot dalījuma veselo rezultātu bez atlikuma.
a MOD b - atlikuma noteikšana, dalot skaitli veselās daļās, t.i. rezultātā parādās nevis veselais daļu skaits dalījumā, bet gan neizdalīto veselo skaits.
ODD(x) - nepārības pārbaude. Funkcijas argumenta tips ir Integer, bet funkcijas tips - Boolean.
