| Pakalnu mainas Gracula(Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Pakalnu mainas (Gracula religiosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Pakalnu mainas (Gracula) |
 Pakalnu mainas Vikikrātuvē | |
Pakalnu mainas (Gracula) ir viena nostrazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno 5sugas.[1] Tās visas mājoDienvidāzijas tropumežos, sākot arIndiju,Bangladešu unŠrilanku un beidzot arIndonēziju izplatības areāla austrumos. Turklāt parastāpakalnu maina ir introducētaASV.
Nesenā pagātnē pakalnu mainu ģintī tika izdalītas tikai divas sugas:pakalnu maina (Gracula religiosa) unŠrilankas pakalnu maina (Gracula ptilogenys). Līdz ar jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem trīs pakalnu mainas bijušās pasugas mūsdienās tiek izdalītas kā atsevišķas sugas.[1]
Visām pakalnu mainām ir melns apspalvojums ar metālisku spīdumu. Uz spārniem tām ir liels, balts laukums, kas ir redzams tikai lidojumā. Kājas unknābis ir spēcīgi, koši oranžā vai dzeltenā krāsā. Uz galvas pakalnu mainām ir dzeltena sekste, kuras forma un novietojums atkarībā no sugas ir atšķirīgs. Abi dzimumi izskatās vienādi, bet jauno putnu apspalvojums un knābis nav tik košs, arī sekstes ir mazākas vai nav attīstījušās.[2] Visas sugas izskatās ļoti līdzīgas, tomēr katrai no tām ir savstarpēji izolēta izplatība.[2]
Visas pakalnu mainas ir nometnieki, tās sastopamas mežos unlauksaimniecības kultūrainavā. Tās ligzdo dobumos, un dējumā parasti ir 2—3olas. Kā visistrazdu dzimtas putni, arī pakalnu mainas irvisēdājas un barojas arkukaiņiem,augļiem unziedu nektāru. Pakalnu mainas ir pazīstamas kā putni, kas spēj atdarinātcilvēku balsis unvalodu. Valda uzskats, ka pakalnu mainas ir vistalantīgākie putni — balsu atdarinātāji.[3]
Pakalnu mainu ģints (Gracula)[1]