Oksidēšanas pakāpe irķīmiskā elementaatoma nosacītselektriskais lādiņšmolekulā (pieņemot, ka savienojums sastāv nojoniem unelektronu pāreja no viena atoma pie otra ir pilnīga). Par oksidēšanas pakāpi (retumisoksidēšanas stāvokli) šis lielums nosaukts tādēļ, ka elektronu atdošana, veidojotiesķīmiskajai saitei, iroksidēšanās. Oksidēšanas pakāpe ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam.
Kovalentajos savienojumos oksidēšanas pakāpe ir skaitliski vienāda ar pievilkto vai atvilkto elektronu pāru skaitu (kovalentās saites veidošanā vienmēr piedalās divi elektroni). Tie atomi, kuri dotajā savienojumā irelektronegatīvāki, elektronus pievelk sev klāt. Piemēram,slāpeklis ir elektronegatīvāks parūdeņradi unamonjaka NH3 molekulā trīsvērtīgā slāpekļa oksidēšanas pakāpe ir −3. Savukārtslāpekļa trifluorīda NF3 molekulā trīsvērtīgajam slāpeklim oksidēšanas pakāpe ir +3, jo fluors ir elektronegatīvāks.
Oksidēšanas pakāpes skaitliskais lielums bieži (bet ne vienmēr) ir vienāds ar elementavērtību. Vienkāršās vielās atomu oksidēšanas pakāpes ir 0, kaut arī vērtība ir cita (piemēram, F2 molekulā fluora vērtība ir 1, bet N2 molekulā slāpekļa vērtība ir 3). Tāpat oksidēšanas pakāpe atšķiras no vērtības, ja molekulā ir savstarpēji savienojušies vienādi atomi (piemēram,etāna C2H6 molekulāoglekļa oksidēšanas pakāpe ir -3, kaut gan vērtība, kā parasti organiskos savienojumos, ir 4).Propāna C3H8 molekulā oglekļa oksidēšanas pakāpe jau ir daļskaitlis. Neitrālā molekulā atomu oksidēšanas pakāpju algebriskā summa vienmēr irnulle.
Oksidēšanas pakāpi parasti ķīmiskās formulās apzīmē virs elementa simbola, vispirms rakstot zīmi, tad ciparu (apzīmējot jonu lādiņus, vispirms raksta ciparu, tad zīmi).
Nestehiometriskiem savienojumiem oksidēšanas pakāpes jēdziens nav pielietojams.
