Nosmakšana jebasfiksija (sengrieķu:ἀ — ‘bez’,σφύξη,sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) irpatoloģisks stāvoklis, kam raksturīgsskābekļa bads unogļskābes pārmērīgumsasinīs unaudos, piemēram,elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojotiestūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajāatmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.
Asfiksiju tradicionāli iedala divās lielās grupās:
- nevardarbīga asfiksija (slimību, piemēram,bronhiālās astmas dēļ);
- vardarbīga (mehāniska) asfiksija, kuru savukārt iedala[1]:
- obturācijas (elpceļu slēgšanas) asfiksija — pie tās pieder noslīkšana, svešķermeņu nokļūšana elpceļos, elpceļu aizvēršana;
- kompresijas asfiksija, te ietilpstkaklaorgānu nospiešana (strangulācijas asfiksija) —pakāršana, žņaugšana ar virvi, nožņaugšana ar rokām; krūšu un vēdera dobuma nospiešana ar birstošiem un masīviem priekšmetiem, kā arī drūzmā;
- anoksija (asfiksija no skābekļa trūkuma); šeit ietilpst gaisu necaurlaidīgamaisa uzvilkšana uz galvas;
- reflektorā asfiksija irbalss spraugasspazmēšanās kairinošu vielu (piemēram,ožamā spirta) vai dažādu temperatūru iedarbības dēļ; īslaicīgi šādu asfiksiju novēro cilvēkiem, kas tikko izgājuši no siltas telpas lielā aukstumā — tad nav iespējams izdarīt fizioloģisku ieelpu.
