Nokia Bell Labs jebBell Laboratories ir telesakaru uzņēmumaNokia struktūrvienība, kas nodarbojas arpētniecību uninovācijām. Galvenais birojs atrodasMurray HillŅūdžersijāASV, laboratorijas atrodas gan ASV, gan arī citās valstīs.
1880. gadāFrancijas valdība partelefona izgudrošanuAleksandru Bellu apbalvoja arVoltas balvu 50 000 frankiem (aptuveni 250 000 mūsdienu dolāri). Bells balvu izmantoja,Vašingtonā dibinot laboratorijuVolta Laboratory (Alexander Graham Bell Laboratory) sadarbībā arČārlzu Samneru Teinteru un savu brālēnu Čičesteru Bellu. Laboratorija sākotnēji nodarbojās arskaņas analīzi, ierakstīšanu un pārraidīšanu. 1893. gadā laboratorijai tika uzcelta jauna ēka.
1925. gadā kopuzņēmumāBell Telephone Laboratories, Inc. tika apvienotasWestern Electric pētniecības laboratorijas unAmerican Telephone & Telegraph company (AT&T) inženierijas nodaļa. Tā galvenais uzdevums bija plānot, projektēt un atbalstīt iekārtas, kurasWestern Electric ražojaBell System uzņēmumiem. Šīs iekārtas bija telefoni, telefonu komunikatori, pārraidīšanas iekārtas.Bell Labs arī konsultējaBell Telephone Company un ASV valdību. Daudzi darbinieki bija nodarbināti fundamentālos zinātnes pētījumos.Līdz 1940. gadiemBell Labs ēkas atradās Ņujorkā un Ņūdžersijā. Vēlāk laboratorijas izveidotas citur ASV un pasaulē.
1982. gadā ASV valdība pieņēma lēmumu noAT&T atdalīt vietējo telefona pakalpojumu sniedzējuBell System un to sadalīt atsevišķos uzņēmumos. Lai nodrošinātu vietējo telefona sistēmu pētniecības un attīstības funkcijas, 1983. gadā noBell Labs atdalīts uzņēmumsCentral Services Organization (vēlākBellcore, tagadTelcordia Technologies). SavukārtBell Telephone Laboratories, Inc. kļuva parAT&T Technologies (bijušāWestern Electric) 100 % meitas uzņēmumu.
1996. gadāAT&T lielāko daļu iekārtu izgatavošanas biznesa atdalīja atsevišķā uzņēmumāLucent Technologies; tam tika nodots arīBell Laboratories.AT&T atstāja nelielu daļu pētnieku, izveidojot apakšvienībuAT&T Labs.
2006. gadāLucent Technologies apvienojās ar FrancijasAlcatel uzņēmumāAlcatel-Lucent. Tas radīja bažas ASV, kurBell Labs darbojas militārās jomas projektos. Lai uzraudzītuBell Laboratories unLucent slepenos ASV valdības līgumus, tika izveidots atsevišķs uzņēmumsLGS Innovations ar amerikāņu padomi.2007. gada decembrī paziņots, ka apvienoto uzņēmumu pētniecības nodaļasLucent Bell Laboratories un Alcatel Research and Innovation apvienosies un turpmāk darbosies ar nosaukumuBell Laboratories.
Logotips no 2016. līdz 2023. gadam
2008. gada 28. augustāAlcatel-Lucent paziņoja, ka neturpinās fundamentālās zinātnes, materiālu fizikas un pusvadītāju pētījumus, turpmāk koncentrējoties uz tūlītējas atdeves jomām, tādām kā datortīkli, ātrdarbīga elektronika, bezvadu tīkli, nanotehnoloģijas un programmatūra.
2016. gada 14. janvārīAlcatel-Lucent apvienojās ar SomijasNokia, līdz ar toBell Labs nonācaNokia kontrolē.
1925. gadāBell Labs pirmoreiz publiski demonstrējafaksimila pārraidīšanu.1926. gadā izstrādāta kinofilmu skaņas sinhronizācijas sistēma, konkurējot arFox Movietone unDeForest Phonofilm sistēmām.1927. gadāBell darbinieku grupaHerberta Aivza vadībā veica 128 rindutelevīzijas attēla pārraidi lielā attālumā no Vašingtonas uz Ņujorku.
1924. gadāBell Labs fiziķisVolters Šūhārts piedāvājakontroles karti kā metodi, lai pēc statistiskās kontroles noteiktu procesa stāvokli. Šūhārta metode kalpoja par pamatustatistiskajai procesu kontrolei.1920. gadosGilberts Vernams unJoseph Mauborgne izgudroja neuzlaužamu vienas kartītes šifrēšanas metodi, kura tika izmantota telegrāfam.
1928. gadāHarijs Naikvists piedāvāja teorētisko modelisiltuma troksnim, kuru 1926. gadā pirmoreiz rezistorā izmērīja Džons Džonsons.
1931. gadāKarls Janskis dibinājaradioastronomiju, pētot traucējumus liela attāluma īsviļņu sakaros. Viņš atklāja pastāvīgu radioviļņu avotuPiena Ceļa centrā.
1940. gadu sākumāRasels Ols izgudrojasaules baterijas.1943. gadāBell Labs izstrādāja pirmo ciparu balss kodēšanas un pārraides sistēmuSIGSALY, kuru Sabiedrotie izmantojaOtrajā pasaules karā.1940. gadosBell Labs izstrādāja elektroniskos kalkulatorus artilērijai.
1970. gadosBell Labs aizvien vairāk izgudrojumu veica datoru un informācijas tehnoloģiju jomā.1972. gadāDeniss Ričijs izstrādājakompilējamu programmēšanas valoduC, lai aizstātuinterpretējamo valoduB un pārrakstītu operētājsistēmuUNIX.Alfreds Aho,Pīters Veinbergers unBraiens Kernigens izstrādāja valoduAWK teksta apstrādei.1970. gados A. Maikls Nolls izstrādāja 3 dimensiju ievades ierīci ar taustes spēju, apgādātu ar stereoskopisku datora displeju.1970. gadosBell Labs izstrādāja sakaru sistēmas, kas balstītas uz tranzistoriem un atmiņā glabātām kontroles programmām, lai aizvietotu elektromehāniskās sistēmas.1970. gados izstrādāta analogā pirmās paaudzes mobilā telefona sistēmaAMPS.1971. gadā Erna Šneiders Hūvers uzlaboja uzdevumu prioritāšu sistēmu datorizētāmtelefona centrālēm.1976. gadā Džordžijā pirmoreiz izmēģinātaoptiskās šķiedras datu pārraides sistēma. Izstrādātstīkla komutators4ESS.
1980. gadā demonstrēts pirmais 32 bitu viena kristāla mikroprocesorsBellmac 32.1980. gadā patentētas ciparu mobilo telefonu tehnoloģijasTDMA unCDMA.1982. gadāHorsts Štrermers,Roberts Laflins unDaniels Cui atklāja frakcionālo kvantu Holla efektu.1983. gadāBjarne Stroustrups izstrādāja C valodas paplašinājumuC++.1984. gadā demonstrēta pirmā fotokonduktīvā antena pikosekunžu elektromagnētiskajam starojumam, kas kļuva par pamatu terahercu laika domēna spektroskopijai.1984. gadāNarendra Karmarkars izstrādājalineārās programmēšanasKarmarkara algoritmu.1980. gados izstrādāts tīkla komutators5ESS.1985. gadāStīvena Ču vadībā veiktalāzera atdzesēšana, lai palēninātu un manipulētu atomus.1985. gadā Roberts Fourers, Deivids Gejs un Braien Kernigens izstrādāja algebriskās modelēšanas valoduAMPL.1980. gados izstrādāta operētājsistēmaPlan 9, lai ar to aizstātuUnix.1980. gados izstrādāts elektroniskais instrumentsradiobungas ar trīs dimensiju manipulatoru.1988. gadā darbu sāka pirmais transatlantiskais optiskās šķiedras kabelisTAT-8.
1991. gadā patentēta 56Kmodema tehnoloģija.1994. gadāFederiko Kampasso,Alfreds Čo, Džeroms Feists izgudrojakvantu kaskādes lāzeru, vēlāk to uzlaboja Klaira Gmahla.1994. gadāPīters Šors izstrādāja kvantu faktorizācijas algoritmu.1995. gadā izlaists augstražīgs datubāzes dzinisDali (vēlāk kā produkts pārdēvēts parDataBlitz).1996. gadā Loida Heriota vadībā izstrādāta elektronu litogrāfijaSCALPEL, ar kuru mikroshēmās varēja uzklāt izvēlētus atomus.1996. gadā izlaista operētājsistēmaInferno, kuru izstrādāja Denis Ričija vadībā, izmantojotparalēlās skaitļošanas programmēšanas valoduLimbo.1997. gadā izlaists mazākais tranzistors (60 nanometri, 182 atomu platumā).
2000. gadosBell Labs izstrādājaDNS mašīnu; praksē 3D sakaros plaši tika ieviests progresīvais ģeometriskās saspiešanas algoritms; izgudrots elektriski darbināmsorganiskais lāzers; izveidota kosmiskāstumšās matērijas plaša mēroga karte; iegūts organiskais materiāls F-15, kas ļāva izgatavotorganiskos tranzistorus.
