Nikolajs Stenons jebNīlss Stensens (latīņu:Nicolaus Stenonis,dāņu:Niels Stensen; dzimis1638. gada1. janvārī, miris1686. gada5. decembrī) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.
Devis ieguldījumuanatomijā (muskuļu darbības izskaidrošana),paleontoloģijā (izvirzījis idejas parfosilijām),ģeoloģijā (modernāsstratigrāfijas pamatlicējs),kristalogrāfijā. Pazīstamākais darbsDe solido intra solidum naturaliter contento dissertationis prodromus, 1669.
DzimisKopenhāgenā un studēja medicīnu Kopenhāgenas universitātē. Turpmākās dzīves laikā uzturējies dažādās Eiropas pilsētāsNīderlandē,Francijā,Itālijā unVācijā. Dzīvodams Itālijā, pievērsāskatolismam, un sāka interesēties vairāk parteoloģiju, nekā zinātni. Aktīvskontrreformācijas darbinieks Ziemeļvācijā. MirisŠverīnē. 1938. gadā sāktskanonizācijas process. 1988. gadābeatificēts. Stenona vārdā nosaukti krāteri uzMarsa unMēness.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Nikolajs Stenons.
