Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Nikijs Lauda

Vikipēdijas lapa
Nikijs Lauda
Niki Lauda
Nikijs Lauda 1982. gada NīderlandesGrand Prix
Personas dati
Dzimis1949. gada22. februārī
Valsts karogs: AustrijaVīne,Austrija
Miris2019. gada20. maijā (70 gadu vecumā)
Valsts karogs: ŠveiceCīrihe,Šveice
Pārstāvētā valstsKarogs: Austrija Austrija
Formula 1 karjera
Sezonas1971—1979, 1982—1985
Sacīkstes177 (171 starts)
Čempiona tituli3 (1975,1977,1984)
Uzvaras posmos25
Pjedestāli posmos24
Pole position8
Ātrākie apļi11
Pirmās sacīkstes1971. gadaAustrijasGrand Prix
Pirmā uzvara1974. gadaSpānijasGrand Prix
Pēdējā uzvara1985. gadaNīderlandesGrand Prix
Pēdējās sacīkstes1985. gadaAustrālijasGrand Prix
Komandas
SezonasKomanda
1971—1972March
1973BRM
1974—1977Ferrari
1978—1979Brabham
1982—1985McLaren

Andreass Nikolauss «Nikijs» Lauda (vācu:Andreas Nikolaus „Niki“ Lauda; 1949. gada 22. februāris — 2019. gada 20. maijs) bija austriešu sacīkšu pilots un uzņēmējs. Savā sportista karjerā kļuva par trīskārtējuFormula 1pasaules čempionu, izcīnot titulu 1975., 1977. un 1984. gadā. Pēc karjeras noslēgšanas nodarbojās ar uzņēmējdarbību un bija trīs aviokompāniju —Lauda Air,Niki unLauda — dibinātājs. Laudas dzīvesgājums un 1976. gada sezona ir atspoguļota filmā «Sacīkste».

Autosacīkšu karjera

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Karjeras sākums

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Nikijs Lauda sāka nodarboties ar autosportu par spīti savas ģimenes iebildumiem.[1] Viņš sāka braukt arMini,[2] un vēlāk piedalījāsCentrāleiropā populārajāsFormula Vee sacīkstēs.[3] Viņš bankā aizņēmās 30 000sterliņu mārciņas,[4] kuras nodrošināja dzīvības apdrošināšanas polise, lai nopirktu vietuMarch komandā 1971. gadaFormula 2 čempionātā.[5] Lauda drīz saņēma iespēju arMarch piedalīties arīFormula 1 čempionātā, un turpmākajos divos gados piedalījās abos čempionātos. Meklēdams konkurētspējīgāku komandu, Lauda 1973. gadā paņēma vēl vienu kredītu, lai iegādātos vietuBritish Racing Motors (BRM) komandā.

Ferrari (1974—1977)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Lauda 1975. gadā

Laudas BRM komandas biedrsKlejs Regaconi 1974. gadā pievienojāsScuderia Ferrari. Kad tās vadītājsEnco Ferrāri jautāja Regaconi viedokli par Laudu, viņš savu līdzšinējo komandas biedru slavēja un pārliecināja piedāvāt Laudam vietu komandā. Viņa atalgojums nosedza kredītus, ko Lauda līdz šim bija ņēmis, lai veidotu autosacīkšu karjeru. Savā pirmajā sacīkstē (ArgentīnasGrand Prix) Lauda finišēja 2. vietā, tā izcīnot pirmo goda pjedestālu savā karjerā. Trīs sacīkstes vēlāk,SpānijasGrand Prix, Lauda izcīnīja savu pirmo uzvaru. Savu pirmo sezonuFerrari komandā viņš noslēdza 4. vietā pasaules čempionāta kopvērtējumā. Pēc vājiem rezultātiem pirmajās dažās 1975. gada sezonas sacīkstēs Lauda izcīnīja četras uzvaras piecās sacīkstēs un izvirzījās čempionāta vadībā. To viņš saglabāja līdz sezonas beigām un izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu.

1976. gadā Lauda guva vairākas uzvaras un vēl dažas reizes pabeidza sacīksti labāko trijniekā, kļūstot par čempionāta galveno favorītu.VācijasGrand Prix viņš piedzīvoja smagu avāriju, kuras rezultātā guva dzīvībai bīstamus apdegumus un ieslīga komā. Negadījuma rezultātā Lauda zaudēja lielāko daļu labās auss un acu plakstiņus, kā arī daļu galvas un sejas apmatojuma. Par spīti traumām, viņš izlaida tikai divas sacīkstes un atgriezās pie stūresItālijasGrand Prix sešas nedēļas pēc avārijas. Pirms sezonas pēdējā posma,JapānasGrand Prix, Laudam bija trīs punktu pārsvars čempionātā pārDžeimsu Hantu. Sacīkstē lija spēcīgs lietus, un Lauda nolēma izstāties, jo uzskatīja, ka laikapstākļu un Vācijā gūto traumu (bojāti plakstiņi un asaru dziedzeri) dēļ viņš nevar droši turpināt braukt. Hants izcīnīja 3. vietu, ar ko viņam pietika, lai kļūtu par čempionu.

Laudas rīcība pasliktināja viņa attiecības arFerrari. Tās sabojāja arī komandas lēmums aizvietot Regaconi arKarlosu Reutemanu. Kaut arī Lauda stabilo rezultātu dēļ pārliecinoši kļuva par 1977. gada čempionu, viņš nolēma pamestFerrari. Viņš nepiedalījās pēdējos divos sezonas posmos, jo jau bija nodrošinājis pasaules čempiona titulu.

Brabham (1978—1979)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Lauda 1978. gadā pievienojāsBrabham komandai, par to saņemot 1 miljonuASV dolāru gadā. Viņš aizvadīja divas neveiksmīgas sezonas, vairākas reizes finišējot labāko trijniekā, taču lielākajā daļā sacīkšu izstājoties. Viņš divu gadu laikā izcīnīja vienu uzvaru 1978. gadaZviedrijasGrand Prix, braucot ar skandalozoBrabham BT46B modeli, kuram aizmugurē bija piestiprināts ventilators. Kaut arī šāds risinājums netika aizliegts,Brabham citos posmos šo modeli vairs nelietoja, jo komandas vadītājsBērnijs Eklstons tobrīd mēģināja pārņemtFormula 1 komerciālās tiesības un nevēlējās bojāt attiecības ar citām komandām.

Par spīti neveiksmīgajiem rezultātiemFormula 1 čempionātā, Lauda 1979. gadā izcīnījaBMW M1 Procar Championship titulu. Šajā čempionātā visi dalībnieki brauca arBMW M1, un tajā piedalījās arī vairāki citi Formula 1 braucēji. Sezonas priekšpēdējā posma,KanādasGrand Prix, treniņbraucienos Lauda paziņoja Eklstonam, ka vēlas tūlīt pat beigt karjeru, jo viņam ir «apnicis braukt pa apli».

McLaren (1982—1985)

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Lauda 1984. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempiona titulu

1982. gadā Lauda atgriezās autosacīkstēs, pievienojotiesMcLaren komandai un par to saņemot tobrīd vēl nepieredzētu algu — 3 miljonus ASV dolāru gadā. Pirms sezonas sākuma viņš rīkoja braucēju streiku, protestējot pret jaunajāmFIA Superlicencēm, kas piesaistīja braucējus pie komandām. Savu pirmo uzvaru kopš atgriešanās Lauda izcīnīja sezonas trešajā posmāASV RietumuGrand Prix. 1983. gadāMcLaren bija pārejas periodā, un komanda sezonas gaitā nomainīja dzinēju piegādātāju noFord-Cosworth uzTAG (Porsche), kā rezultātā Lauda čempionātā ierindojās 10. vietā.

1984. gadā Lauda cīnījās par titulu ar savu jauno komandas biedruAlēnu Prostu. Sezonas pirmajā pusē viņš biežāk izstājās, nekā finišēja, taču spēcīgs sniegums sezonas otrajā pusē (trīs uzvaras un trīs otrās vietas astoņās sacīkstēs) ļāva viņam apsteigt Prostu par puspunktu — vismazākais pārsvarsFormula 1 vēsturē — un izcīnīt savu trešo un pēdējo pasaules čempiona titulu. 1985. gads Laudam bija mazāk veiksmīgs: viņš pabeidza tikai trīs no 14 sacīkstēm, kurās viņš startēja.BeļģijasGrand Prix treniņbraucienos viņš salauza delnu, kas liedza viņam piedalīties šajā un nākamajā posmā. LaudaAustrijasGrand Prix paziņoja, ka sezonas beigās noslēgs savu karjeru. Viņa pēdējā sacīkste bijaAustrālijasGrand Prix, kurā viņš bremžu defekta dēļ izstājās, būdams vadībā.

Ārpus autosacīkstēm

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Uzņēmējdarbība

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

1979. gada aprīlī, vēl turpinot dalībuFormula 1 pasaules čempionātā, Lauda dibināja aviokompānijuLauda Air. Tā uzsāka darbību 1985. gadā, sākotnēji veicot čārterreisus. Aviokompānija 1987. gadā uzsāka plānveida reisus, bet 1989. gadā — tālos reisus noVīnes uzSidneju unMelburnu. 2000. gada decembrīAustrian Airlines kļuva par 100%Lauda Air īpašnieku. 2005. gadā tas kļuva parAustrian Airlines čārterreisu zīmolu, bet 2013. gadā zīmols tika likvidēts.

2003. gada nogalē Lauda dibināja zemo cenu aviokompānijuNiki. 2004. gadā tā uzsāka sadarbību arAir Berlin un 2011. gadā nogalē kļuva parAir Berlin meitasuzņēmumu. 2018. gada sākumā Nikijs Lauda pārņēmaAmira Air un mainīja uzņēmuma nosaukumu uzLaudamotion. Pārsauktā aviokompānija pārņēma arī Laudas iepriekšējo uzņēmumuNiki. Tā paša gada martāRyanair paziņoja, ka iegādājas 24,9% uzņēmuma akciju, ar mērķi palielināt īpatsvaru līdz 75%. Tas tika izdarīts augustā, kad tika saņemta atļauja no atbildīgajāmEiropas Savienības iestādēm. 2019. gada martāLaudamotion tika pārsaukta parLauda.

Formula 1 komandu vadība

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

1993. gadā Lauda kļuva par savas kādreizējās autosacīkšu komandasScuderia Ferrari konsultantu. Viņš šajā amatā tika iecelts pēcFerrari prezidentaLuka di Montedzemolo aicinājuma. 2001. gada sākumā Lauda pievienojāsJaguar Racing komandai kā tās sacīkšu direktors. Tā paša gada augustā viņš kļuva par komandas vadītāju, amatā nomainotBobiju Reiholu. Laudam neizdevās uzlabot komandas sniegumu, un 2002. gada novembrī viņš no darba tika atlaists.[6] 2012. gada septembrī Lauda pievienojāsMercedes komandai kā viens no tās vadītājiem.[7] Viņš piedalījās sarunās parLuisa Hamiltona pievienošanos komandai.

Filmas un televīzija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Daniels Brīls, Nikijs Lauda un Pīters Morgans filmas «Sacīkste» pirmizrādē Vīnē

Lauda no 1996. līdz 2017. gadam piedalījāsRTLFormula 1 translācijās kā eksperts.[8] Par Nikija Laudas dzīvi un sāncensību arDžeimsu Hantu 1976. gada sezonā ir uzfilmēta 2013. gada filma «Sacīkste». Šajā filmā Laudu attēlo vācu-spāņu aktierisDaniels Brīls.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Nikijs Lauda piedzima 1949. gada 22. februārīVīnē turīgā ģimenē. Viņa vectēvs bija rūpnieks Hanss Lauda (vācu:Hans Lauda).[9] 1976. gadā viņš apprecēja Marlēnu Knausu (vācu:Marlene Knaus), laulībā dzima divi dēli:Matiass (vācu:Mathias) un Lukass (vācu:Lukas). Matiass pats nodarbojās ar autosportu, bet Lūkass ir viņa menedžeris. 1991. gadā pāris šķīrās. 2008. gadā Lauda apprecēja Birgitu Vecingeri (vācu:Birgit Wetzinger), kura strādāja par viņa aviokompānijas stjuarti. 2009. gada septembrī Birgita piedzemdēja dvīņus.

Veselības problēmas un nāve

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Lauda cieta nonieru problēmām. Viņš divas reizes saņēma donora nieri: 1997. gadā no sava brāļa Floriana (vācu:Florian)[10] un 2005. gadā no savas vēlākās sievas Birgitas.[11] 2018. gada augustā Laudam tika veiktaplaušu transplantācija.[12]

Nikijs Lauda nomira 2019. gada 20. maijāCīrihes Universitātes slimnīcā, kur viņam nieru mazspējas dēļ tika veikta dialīze.[13][14]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Stephen Dobie.«Niki Lauda has sadly passed away(angliski)». Top Gear, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  2. «Obituary: Niki Lauda, 1949-2019(angliski)».Motorsport Magazine. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  3. «Niki Lauda passes away: All you need to know about the Austrian Formula One legend who defied death on the tracks(angliski)».First Post. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  4. «Vale: Niki Lauda(angliski)». Auto Action. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  5. Samarth Kanal.«"That was the power and the persuasiveness that Niki Lauda had"».Motorsport Magazine, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  6. «Jaguar sack Lauda(angliski)».Eurosport. 2002. gada 11. novembrī. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  7. «Lauda to join Mercedes in advisory role(angliski)». GPUpdate. 2012. gada 28. septembrī. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2012. gada 3. Oktobris. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  8. «RTL-Moderator Florian König: "Niki war ein Typ, der Menschen mitgerissen hat"(vāciski)».RTL. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  9. «Lauda, Hans(vāciski)». www.aeiou.at. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  10. «Lauda Has Transplant(angliski)».The New York Times. 1997. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  11. «Niki Lauda 'in kidney transplant'(angliski)». Irish Examiner. 2005. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  12. Charles Bradley.«Niki Lauda recovering from lung transplant surgery in Austria(angliski)». Autosport, 2018. gada 2. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  13. Robert D. McFadden.«Niki Lauda, Formula One Champion Who Pushed Limits, Dies at 70(angliski)».The New York Times, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  14. «Motorsport: Formula One legend Niki Lauda dies after undergoing kidney dialysis(angliski)». NZ Herald. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Sporta tituli
Priekštecis:
Valsts karogs: BrazīlijaEmersons Fitipaldi
Valsts karogs: Apvienotā KaralisteDžeimss Hants
Valsts karogs: BrazīlijaNelsons Pikē
Formula 1 pasaules čempions
1975. gads
1977. gads
1984. gads
Pēctecis:
Valsts karogs: Apvienotā KaralisteDžeimss Hants
Valsts karogs: Amerikas Savienotās ValstisMario Andreti
Valsts karogs: FrancijaAlēns Prosts
Dibinātājs
Prezidents
Personāls
Bijušais personāls
Piloti
Pasaules čempioni
Modeļi

125 · 212 · 275 · 340 · 375 · 500 · 553 · 625 · 555 · D50 · 801 · 246 · 256 · 246 P · 156 · 158 · 1512 · 246 F1-66 · 312 · 312B · 312T · 126C · 156/85 · F1/86 · F1/87 · 640 · 641 · 642 · 643 · F92A · F93A · 412 T1 · 412 T2 · F310 · F300 · F399 · F1-2000 · F2001 · F2002 · F2003-GA · F2004 · F2005 · 248 F1 · F2007 · F2008 · F60 · F10 · 150° Italia · F2012 · F138 · F14 T · SF15-T · SF16-H · SF70H · SF71H · SF90 · SF1000 · SF21 · F1-75 · SF-23 · SF-24

Saistītie raksti
Dibinātājs
Personāls
Bijušais personāls
Piloti
Pasaules čempioni
Modeļi

M2B · M4B · M5A · M7A · M7B · M7C · M7D · M9A · M14A · M14D · M19A · M19C · M23 · M26 · M28 · M29 · M29B · M29C · M29F · M30 · MP4 (MP4/1) · MP4B (MP4/1B) · MP4/1C · MP4/1E · MP4/2 · MP4/2B · MP4/2C · MP4/3 · MP4/4 · MP4/5 · MP4/5B · MP4/6 · MP4/6B · MP4/7A · MP4/8 · MP4/9 · MP4/10 · MP4/10B · MP4/10C · MP4/11 · MP4/11B · MP4/12 · MP4/13 · MP4/14 · MP4/15 · MP4-16 · MP4-17 · MP4-17D · MP4-19 · MP4-19B · MP4-20 · MP4-21 · MP4-22 · MP4-23 · MP4-24 · MP4-25 · MP4-26 · MP4-27 · MP4-28 · MP4-29 · MP4-30 · MP4-31 · MCL32 · MCL33 · MCL34 · MCL35 · MCL35M · MCL36 · MCL60 · MCL38

Personāls
Piloti
Modeļi

R1 · R2 · R3 · R3B · R4 · R5

Saistītie raksti
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nikijs_Lauda&oldid=4153415"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp