- Šis raksts ir par valsti Āfrikā. Par upi skatīt rakstuNigēra (upe).
Nigēra (franču:Niger,izrunā:/niʒɛʁ/), oficiāliNigēras Republika (République du Niger) iriekšzemes valstsRietumāfrikā. Valsts nosaukums radies noNigēras upes. Nigēras platība ir gandrīz 1 270 000 km², tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Vairāk nekā 80% no valsts teritorijas atrodasSahāras tuksnesī. Lielākā daļa no 17 138 707[2] iedzīvotājiem irmusulmaņi, kuri dzīvo galvenokārt valsts dienvidu un rietumu daļā. Valsts galvaspilsētaNiameja atrodas Nigēras dienvidrietumos.
Nigēra irjaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiemANOTautas attīstības indeksiem (HDI).2013. gadā tā atradās 187. vietā.[1] Lielākajai daļai valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomikā dominē naturālā saimniecībalauksaimniecībā auglīgākajos valsts dienvidos un izejvielu (īpašiurāna rūdas) eksports. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā klimata, iedzīvotāju zemās izglītības, nabadzības,infrastruktūras trūkuma, sliktas veselības aprūpes un vides degradācijas dēļ.
Vēsturiski Nigēra bijusi vairāku lielu valstuietekmes zonās. Kopš neatkarības atgūšanas1960. gadā Nigērai ir bijušas vairākaskonstitūcijas un trīs militāro varu periodi. Pēc2010. gada militārā apvērsuma Nigēra ir kļuvusi demokrātiskāka un izveidojusies kādaudzpartiju valsts. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos un tiem ir maz pieejama mūsdienīga izglītība.
Lai arī šodien lielākā daļa Nigēras teritorijas ir pārvērtusies tuksnesī, pirms 5000 gadiem šajā reģionā pletās plašassavannas, kuras jau 10 000 gadus pirms mūsu ēras apdzīvoja cilvēki. Viena no pirmajām impērijām, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Nigēras teritorija, bijaSongaju impērija.19. gadsimtā Nigēra pirmo reizi nonāca kontaktā ar rietumniekiem, kad šeit ieradās pirmie ceļotāji un pētnieki.Drīz pēc tam francūži mierīgā ceļā centās iegūt visu teritoriju savā kontrolē, taču vairākas etniskās grupas nevēlējās pakļauties. Tikai1922. gadā Nigēra pilnībā un oficiāli kļuva parFrancijas koloniju.1958. gadā Nigēra kļuva par Francijas autonomo teritoriju, bet jau 2 gadus vēlāk —1960. gada3. augustā — par neatkarīgu valsti.
Pēc neatkarības atgūšanas valsts cieta no sausuma unpārtikas trūkuma. Tas noveda pie politiskas nestabilitātes. 1974. gadā armijas virsnieki, kurus vadīja pulkvedisSeinī Kountčē, gāza pirmā prezidentaHamani Diori ievēlēto valdību.
Pēc Kountčē nāves par valsts prezidentu kļuva viņa brālēns Ali Saibū. 1989. gada septembrī tika pieņemta jauna konstitūcija un Nigēra kļuva par vienas partijas valsti. 1992. gada decembrī tika pieņemta jauna konstitūcija un 1993. gadā notika vēlēšanas. 1996. gadā militārie spēki pulkveža Ibrahima Barres Mainasaras vadībā pārņēma varu. Mainasara sarīkoja vēlēšanas, kurās tika ievēlēts par valsts prezidentu. Mainasara tika noslepkavots 1999. gadā, un viņa vietu ieņēma jauns militārais līderisDauda Malams Vankē. Vankē solīja demokrātiskas vēlēšanas un 1999. gadā par prezidentu tika ievēlētsMamadū Tandja. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2004. gada 4. decembrī.Premjerministrs no 2000. līdz 2007. gadam bijaHama Amadou, taču 2008. gada jūlijā viņš tika arestēts saistībā ar apsūdzībām par $230 000 piesavināšanos.
2009. gadā tuvojās Tandjas otrais un pēdējais termiņš.Parlaments un konstitucionālātiesa iebilda pret konstitūcijas grozījumiem un tika atlaisti. Prezidents 26. jūnijā pasludināja ārkārtas stāvokli un izsludināja referendumu, kurā 92% iedzīvotāju nobalsoja par izmaiņām konstitūcijā par labu Tandjam. 2010. gada 18. februārī notikaapvērsums pret Tandjas valdību, kuru veica valsts militārie spēki. Apvērsuma laikā Tandja tika notverts.[3] Militārie spēki izveidoja Demokrātijas Atjaunošanas Augstāko Padomi. Viņi iecēla pulkvediSalufu Džibū par pagaidu prezidentu unMahamadū Dandahu par premjerministru. 2010. gada oktobrī tika pieņemta jauna konstitūcija un 2011. gada martā opozīcijas līderisMahamadu Isufu tika ievēlēts par valsts prezidentu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gada vēlēšanās.2023. gada 26. jūlijā militārā apvērsumā gāza prezidentuMohamedu Bazumu, varu sagrāba Nacionālā Tēvzemes aizsardzības padome un likvidēja valsts institūcijas 22. augustāĀfrikas Savienība apturēja Nigēras dalību līdz konstitucionālās kārtības atjaunošanai. Nemierniekus atbalstīja KrievijasVāgnera grupas kaujinieki.[4]
Kopš neatkarības iegūšanas valstī ir bijusi politiska nestabilitāte. Valdība bieži tiek gāzta apvērsumu rezultātā. Tagadējā konstitūcija tika pieņemta 2010. gada 31. oktobrī. Parlamentu (Nacionālo asambleju) ar 113 deputātiem ievēl ik pēc 5 gadiem. Valsts galvu ievēl vēlēšanās ik pēc 5 gadiem (var atkārtoti ievēlēt tikai vienu reizi). Tiesības vēlēt ir iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
Nigēra ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Saimnieciskā darbība galvenokārt notiek valsts dienvidrietumos,Nigēras upes tuvumā.
85% valsts iedzīvotāju nodarbojas arlauksaimniecību, bet tikai 3% no pieejamās zemes var izmantot. Aptuveni 7% no pieejamās zemes platības tiek izmantota lopkopībai. Svarīgākie lauksaimniecības produkti irsorgo,manioka,pupiņas unrīsi. Ienesīgākie produkti irzemesrieksti unkokvilna.
Nigērā ir daudzderīgo izrakteņu, bet tiek iegūti tikaiurāns,alva unvolframs. Nigēra ir ceturtā lielākā urāna ražotāja pasaulē. Urānu valstī 1957. gadā atklājaFrancija. Nigēras pirmā komerciālā urāna raktuve sāka darboties 1971. gadā.[6] 75% no tāseksportiem ir urāns. Nigēras galvenais eksporta partneris ir Francija, kas saņem 55% no valsts eksporta precēm. Valsts arī eksportē uzASV,Šveici,Nigēriju unGanu.[7]
Nigēras galvenāsimporta preces irgraudaugi,naftas produkti,mašīnas un rūpniecības preces. Nigēras galvenais importa partneris ir Francija, no kuras tā saņem 20% no importa precēm. Valsts arī saņem importa preces no Ķīnas,Beļģijas,Togo un citāmRietumāfrikas valstīm.[8]
