Nedēļa ir noteiktslaika periods, kurā ietilpst septiņasdiennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā. Nedēļa ir lielākā no vispārpieņemtajām laika mērvienībām, kurā ietilpst precīzs dienu skaits. Vienāmēnesī ietilpst 4 nedēļas (februārī) un vēl papildus divas vai trīs dienas (pārējos mēnešos).Gadā ir 52 nedēļas un 1 diena (vai 2 dienasgarajā gadā). Katrai nedēļas dienai ir savs nosaukums:pirmdiena,otrdiena,trešdiena,ceturtdiena,piektdiena,sestdiena unsvētdiena. Ka redzams, nedēļas dienu nosaukumi ir atvasināti no skaitļu vārdiem, izņemot svētdienu, bet citām tautām šīs dienas tiek sauktas vārdos, kas atvasināti noplanētu nosaukumiem.
Saules akmens, kurā redzamsacteku kalendārs. Tajā ir redzams, ka nedēļas garums bija pat divdesmit dienas
Antropologi ir izpētījuši, ka nedēļas garums vienmēr nav bijis septiņas dienas. Dažādos laikos dažādās pasaules malās tās garums ir svārstījies no trim līdz pat desmit un vairāk dienām. Tiek uzskatīts, ka tas bija periods starptirgus dienām.[1] SākotnējiCentrālāzijā tās bija piecas dienas,Babilonijā — septiņas dienas,Senajā Romā — astoņas dienas, betSenajā Ēģiptē — desmit dienas.[1]Lietuvā pirmskristietības ieviešanas nedēļas garums bija deviņas dienas.[2]
Nav īsti zināms, kāpēc mūsdienās nedēļā ir tieši septiņas dienas. Pastāv vairākas versijas, kas to mēģina izskaidrot.321. gadā Romas imperatorsKonstantīns I ieviesa septiņu dienu garu nedēļu,[3] kas tikai laika gaitā tika ieviesta visā pasaulē. Viena no versijām par to, kāpēc nedēļā ir septiņas dienas un kuru atbalstakristieši, ir tāda, kaBībelē ir aprakstīts, kaDievs izveidoja pasauli sešās dienās, bet septītā bija atpūtas diena. Savukārt cita versija apgalvo, ka nedēļā ir septiņas dienas, jo senatnē pie debesīm varēja redzēt septiņus kustīgus objektus (Sauli,Mēnesi un tolaik piecas zināmāsplanētas). Daudzās valodās, kur tiek izmantotslatīņu raksts, nedēļas nosaukumi ir saistīti ar septiņiem debess objektiem. Septiņi relatīvi veiksmīgi sadala arī Mēnessapriņķošanas periodu ap Zemi, kā arī gada garumu. Respektīvi, Mēness apriņķo ap Zemi 29,53 dienās jeb mazliet vairāk par četrām nedēļām. Savukārt gada garumu (365,24 dienas) sadalot ar septiņi iegūst 52 nedēļas (paliek pāri mazliet vairāk par vienu dienu).
Latviešu vēsturniekiJānis Krodznieks unArveds Švābe, kā arī latviešu valodnieks un etnogrāfsPēteris Šmits uzskata, ka 7 dienu nedēļu latvieši aizguva caur senkrieviem un pašam nosaukumam "nedēļa" esot slāviska cilme (неделя, noне делать — 'nedarīt'). Ar vārdu "nedēļa" sākotnēji varētu būt apzīmēta svētdiena jeb brīvdiena, kas vēlāk pārnests uz laika posmu starp divām brīvdienām.[4]Jātvingu (prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts) valodā svētdiena bijusi "nadēle".[nepieciešamaatsauce]
Mūsdienās gandrīz visā pasaulēglobalizācijas rezultātā ir ieviesies, ka darba nedēļas garums ir no pirmdienas līdz piektdienas, betnedēļas nogale ir sestdiena un svētdiena, kad atpūšas nodarba. Agrāk vienīgā brīvā diena bija svētdiena. Savukārtebrejiem svētā diena ir sestdiena (sabats), bet musulmaņiem — piektdiena, kasKorānā ir nosaukta par "karaļa dienu".[2]
Saskaņā arISO 8601 starptautisko standartu nedēļas tiek numurētas. Pēc šī standarta sanāk, ka pirmā gada nedēļa ir tā, kurā iekrīt4. janvāris vai arī pirmā nedēļa, kuras ceturtdiena ir janvāra pirmā ceturtdiena. Parasti gadā ir 52 nedēļas. Izņēmumi ir gadi, kas sākas otrdienā, vaigarie gadi, kas sākas trešdienā. Šajos gados pēc numerācijas ir 53 nedēļas.
