Neatminami laiki (angļu:Time immemorial,latīņu:Ab immemorabili) irbritulikumu sistēmā lietots termins, kas nozīmē laiku, kas sniedzas ārpusatmiņas, ierakstu vaitradīciju sasniedzamības, bezgalīgi sens, «sens ārpus atmiņas vai ierakstiem». Frāze tiek lietota juridiski nozīmīgos kontekstos, kā arīparastajā valodā.
"Neatminami laiki" bieži tiek lietots, lai aprakstītu laika posmu, kas nepieciešams, laiparaža nobriestu tās iekļaušanai kopējā tiesību sistēmā.[1] Viduslaiku vēsturnieks Ričards Bārbers to raksturo kā «ūdensšķirtni starp galvenokārt mutvārdu kultūru un pasauli, kurā rakstība bija vissvarīgākā».[2]
Anglijas tiesībās «neatminamie laiki» beidzas un juridiskā atmiņa sākas 1189. gadā, kas ir karaļaHenrija II valdīšanas beigas; tas tiek saistīts ar angļu vispārējo tiesību izgudrošanu. Tā kā tiek uzskatīts, ka vispārējām tiesībām ir nevēsturiska, «neatminama» izcelsme, tās atšķiras no likumiem, ko noteiktā datumā izveidojuši monarhi vai likumdošanas iestādes.[1] Anglijas tiesību sistēmā «neatminamie laiki» tiek izmantoti arī, lai precizētu laiku, kas nepieciešams preskriptīvo tiesību iedibināšanai. 1832. gada Preskriptīvajā likumā tika norādīts, ka termina pilns formulējums ir «neatminami laiki, vai laiks, par kuru cilvēka atmiņa neliecina par pretējo». Šis likums aizstāja pienākumu pierādīt "neatminamu laiku" īpašu zemes tiesību izmantošanai ar likumā noteiktajiem laika periodiem līdz 60 gadiem.[3]