Jēdzienamnarkotikas ir dažādas nozīmes. Tās var būt saistītas arpsihotropo vielu lietošanas iedarbību vai juridisko statusu. Daudzo nozīmju un vārda negatīvās nokrāsas dēļ mūsdienās to vairs neuzskata par lietojamu terminufarmakoloģijas zinātnē.[1][2]
Vārda "narkotikas" vēsturiskā pamatnozīme ir vielas, kas pastiprinamiegainību un novēršsāpes (vārds ir cēlies no grieķu vārda 'narkotikos', kas nozīmē "stindzinošs" vai "padarīt nejūtīgu").[3]
Par narkotikām mēdz dēvēt jebkuru ar likumu aizliegtu psihotropu vielu vai preparātu vai tikai ar ārsta atļauju lietojamu psihotropu vielu vai preperātu.[3]
Jebkuru apreibinošu vielu, kas tiek lietota labsajūtas sasniegšanai, sauc parbaudvielu.[6] Mūsdienās, kad lielākā daļa baudvielu ir aizliegtas, šis vārds ir novecojis un nereti sarunvalodā narkotikas ir sinonīms baudvielām. Tai pat laikā ļoti bieži par narkotikām neuzskataalkoholu unkofeīnu (lai gan tās bieži vien var klasificēt kā narkotikas), kamēr tikpat legālas, bet sabiedrībā mazāk pieprasītas un iecienītas baudvielas (sarkanā mušmire,[7]sintētiskā marihuāna[8] vai patenerģijas dzērieni[9]) tiek uzskatītas par narkotikām (sauktas parlegālajām narkotikām).[10]
