NSFNET (noangļu:National Science Foundation Network)^[1] bija akadēmisksdatortīkls, ko 1985. gadā izveidojaNational Science Foundation (NSF), lai savienotuASV universitātes, pētniecības iestādes un superdatoru centrus. NSFNET kļuva par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienuinterneta priekšgājējiem un 20. gadsimta 80.–90. gados pildīja interneta galvenā mugurkaula (backbone) funkciju.

Sākotnēji NSFNET tika izveidots, lai nodrošinātu piekļuvi NSF finansētajiem superdatoru centriem, taču laika gaitā tas paplašinājās, savienojot reģionālos akadēmiskos tīklus un citas pētniecības infrastruktūras. Tīkls balstījās uzTCP/IP protokolu kopu, kas vēlāk kļuva par interneta tehnisko pamatu.

NSFNET attīstības gaitā vairākkārt tika palielināta tā caurlaidspēja: sākotnēji tas darbojās ar 56 kbit/s savienojumiem, vēlāk tika modernizēts līdz 1,5 Mbit/s (T1) un 45 Mbit/s (T3). Šī infrastruktūra ļāva strauji pieaugt datu apmaiņas apjomam un pieslēgto iestāžu skaitam.

Atšķirībā no komerciālajiem tīkliem, NSFNET lietošana sākotnēji bija ierobežota ar akadēmiskiem un pētniecības mērķiem, un komerciāla datplūsma tajā netika atļauta. 1990. gadu sākumā, attīstoties privātajiem interneta pakalpojumu sniedzējiem, NSFNET pakāpeniski tika slēgts. 1995. gadā NSFNET mugurkaula tīkls tika oficiāli deaktivizēts, nododot interneta infrastruktūras uzturēšanu komerciāliem tīkliem.

NSFNET ieņēma būtisku vietu interneta vēsturē, jo veicināja globāla, atvērta un uz TCP/IP balstīta tīkla izveidi, kas kļuva par pamatu mūsdienu internetam.