Nīderlande (nīderlandiešu:Nederland, izrunā:[ˈneɪdərlɑnt]) irvalstsRietumeiropā, daļa noNīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskaloZiemeļjūra, austrumos tā robežojas arVāciju, bet dienvidos arBeļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmēmērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraudplūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zemjūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākāEiropas Savienības dalībvalsts.
Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija unkonstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta irAmsterdama, bet valsts valdība atrodasHāgā. Kopā ar Beļģiju unLuksemburgu, Nīderlande veido tā sauktoBeniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande1952. gadā kļuva parEiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena1993. gadā kļuva parEiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa noŠengenas zonas, un1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūtaeiro.
No 870. gada Nīderlandes teritorija ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gadaSvētajā Romas impērijā.15. gadsimtā lielākā daļa mūsdienu Nīderlandes teritorijas nonācaBurgundijas, vēlākHābsburgu dzimtas kontrolē.
Otrā pasaules kara laikā Nīderlandi 1940. gada maijā okupējaVācijas karaspēks.Pēckara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā. 1949. gadā Nīderlande bija 12NATO dibinātāju vidū, bet 1958. gadā bija viena noEiropas Ekonomikas kopienas dibinātājām.
Nīderlande atrodasRietumeiropā,Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskaloZiemeļjūra. Tās teritorija aizņem 41 543 km², sastāv no 33 893 km² sauszemes un 7 650 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir 134. lielākā valsts pasaulē un 31. lielākā valsts Eiropā. Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150–320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne unVālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 metriem virs jūras līmeņa (tikai par 10 metriem augstāka nekāGaiziņkalns).
Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme". Krasta līnijas kopējais garums ir 451 kilometrs.
Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa irReinas unMāsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un līdz 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas. Zemākā vieta zem jūras līmeņa ar -6,76m irZuidplastpolders, kas atrodas valsts rietumu daļā. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos.
Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju, kā Reinas, Māsas unSeldas, ietekas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņiem bagātas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.
Valstī ir divdesmit nacionālie parki un simtiem citu dabas rezervātu un liegumu ar ezeriem, mežiem, kāpām un citiem biotopiem. 1871. gadā tika izcirsts pēdējais dabiskais Nīderlandes mežs, tāpēc šodien redzamie koki ir stādīti mākslīgi un lielākā daļa no tiem pat nenāk no Nīderlandes. Par valstsnacionālo putnu atzītamelnā puskuitala.
Nīderlandē valdošais vējš ir dienvidrietumu, tāpēc teritorijā valda mērens jūras klimats, kam raksturīgas vēsas vasaras un maigas ziemas. Vidējā gada gaisa temperatūra valstī ir 10 °C. Jūlija vidējā temperatūra svārstās no 16 °C līdz 17 °C, janvārī temperatūra svārstās ap +2 °C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni noAustrumeiropas, krītsniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidotiesledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.
Nīderlandē dzīvo 16 miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to tā ir desmitā lielākā valsts Eiropā un 64. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. No 1900. līdz 1950. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 5,1 līdz 10 miljoniem, bet no 1951. līdz 2000. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 10 līdz 16 miljoniem iedzīvotājiem. Pēc 2013. gada datiem vidējais dzīves ilgums ir 81 gads. Vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 83 gadi, bet vīriešiem 79 gadi. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir divdesmit imigranti.[nepieciešamaatsauce]
Valsts iedzīvotāju sastāvs etniskajā ziņā ir dažāds. Lielāko daļu veido etniskienīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji noIndonēzijas,Marokas,Surinamas unTurcijas. Pēc 2005. gada datiem holandieši veido 80,9% no kopējās populācijas, bet lielākās mazākumtautības irindonēzieši 2,4%,vācieši 2,4%,turki 2,2%, surinamieši 2%, marokāņi 1,9%, bet citas tautības veido 8,2%. Nīderlandieši ir garākie cilvēki pasaulē, vīriešu vidējais garums ir 1,81 metri, bet sieviešu 1,67 metri.[2] Cilvēki dienvidos ir vidēji par diviem centimetriem īsāki nekā ziemeļos. Kaut gan valsts valoda irnīderlandiešu valoda, valsts ir ļoti starptautiska, tikpat kā ikviens tās iedzīvotājs brīvi pārvalda un var sazinātiesangļu valodā.
No kopējā iedzīvotāju skaita 39% pieder kādai reliģijai, no tiem tikai apmēram 5,6% regulāri apmeklē baznīcu. Pēc 2010. gadā veiktās aptaujas 28% no aptaujātajiem respondentiem tic, ka pastāvDievs. 39% tic ka ir kaut kas līdzīgs Dievam, bet 30% netic nekādai gara vai Dieva esamībai. Pēc 2005. gada datiem 51,3% nepieder nevienai reliģijai, 24,6% pieder pie katoļiem, 14,8% pie protestantiem, 5,8% pie islāma, 1,4% pie hinduisma, 1,2% pie budisma un 0,9% pie citas reliģijas.
Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares irpārtikas pārstrāde,ķīmiskā rūpniecība,naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir attīstīta lauksaimniecības nozare, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem.Roterdamas osta ir visnoslogotākā osta visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, tostarp Vāciju unCentrāleiropu.
