Izraēlas Neatkarības kara laikā 1948. gadā majors Dajans izcēlās Dganijas aizsardzībā no 14. līdz 19. maijam, kad viņam izdevās apturētSīrijas karaspēka virzību. Augustā viņu iecēla par Jeruzalemes frontes komandieri.
No 1950. līdz 1953. gadam Moše Dajans komandēja Izraēlas Dienvidu un pēc tam Ziemeļu militāro apgabalu, mācījās Augstākajā virsnieku skolāLielbritānijā, vadīja Ģenerālštāba Operāciju departamentu. No 1953. līdz 1958. gadam bijaIzraēlas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks. Šajā amatā viņam bija galvenā loma "Operācijas Kadeša" plānošanāSuecas krīzes laikā. 1959. gadā viņu ievēlēja parKneseta deputātu.Vjetnamas kara laikā 1966. gadā Dajans strādāja par kara korespondentuDienvidvjetnamā.
No 1967. līdz 1974. gadam Dajans bijaIzraēlas aizsardzības ministrs. Kā aizsardzības ministrs, viņš kopā ar premjerministriGoldu Meiru bija atbildīgs parIzraēlas armijas zaudējumiem kara sākumā, jo noraidīja ģenerālštāba priekšlikumumobilizēt armiju un veikt preventīvu triecienu. Neraugoties uz viņa kaujinieka reputāciju, daudzi Dajana centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm. AtbalstījaPalestīniešu pašpārvaldi, nepiešķirot viņiem neatkarību. 1978.—1979. gadā Dajans bijaIzraēlas ārlietu ministrs.
.svg)
