DzimisTbilisi ārsta un universitātes pasniedzējas ģimenē. 1992. gadā pabeidza starptautisko attiecību studijasKijivas Universitātē. Pēc prezidentaZviada Gamsahurdijas gāšanas īsu laiku strādāja par valdības ierēdni. Vēlāk arASV Valsts departamenta atbalstu studējaKolumbijas Universitātē unDžordža Vašingtona Universitātē. 1995. gada sākumā viņa sens draugsZurabs Žvanija, arEduarda Ševardnadzes atbalstu, pierunāja darboties Gruzijas politikā un 1995. gada decembrī Saakašvili tika ievēlēts Gruzijas parlamentā.
2000. gada oktobrī kļuva par Ševardnadzes valdības tieslietu ministru, tomēr 2001. gada septembrī demisionēja, publiski apsūdzot valdību korupcijā. 2001. gada oktobrī nodibināja opozicionāroApvienoto Nacionālo kustību. 2003. gada 2. novembrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus starptautiskie novērotāji atzina par viltotiem. Saakašvili deklarēja, ka pēc aptauju datiem pie vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanas uzvarējis viņš, tāpēc aicināja uz demonstrācijām un nepakļaušanās akcijām. Aicinājums izraisīja plašas protesta demonstrācijas valstī, uzsākot tā saucamoRožu revolūciju. 2003. gada 22. novembrī pūlis ielauzās Gruzijas parlamentā un paralizēja tā darbu. 23. novembrī Eduards Ševardnadze demisionēja un par pagaidu prezidenti līdz prezidenta vēlēšanām kļuvaNino Burdžanadze.
2004. gada 4. janvārī Miheilu Saakašvili ievēlēja par Gruzijas prezidentu ar 96% balsu. Viņa programmas galvenie punkti bija cīņa pret korupciju un Gruzijas iestāšanāsES unNATO. 25. janvārī, tūlīt pēc inaugurācijas Saakašvili izdeva dekrētu par jaunu valsts karogu. 26. decembrī atļāva pirmā pēcpadomju Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdijas pārapbedīšanu noGroznijas uz Gruziju un reabilitēja Gamsahurdijas piekritējus. 2004. gada aprīlī — maijā spēja atgūt Gruzijas valdības kontrolē pusneatkarīgoAdžāriju vietējā līderaAslana Abašidzes vadībā, kurš 6. maijā demisionēja.
2007. gada beigās valstī izcēlās politiska krīze. Atkal ielās bija demonstrācijas, šoreiz pret Saakašvili, kurš tika kritizēts par autoritāru stilu un masu mediju ierobežošanu. 7. novembrī demonstrācijas ar policijas palīdzību tika izdzenātas, bet Saakašvili izsludināja jaunas, ārkārtas prezidenta vēlēšanas.
Pirms vēlēšanām Miheils Saakašvili veica lielas izmaiņas valdības sastāvā. Vēlēšanas notika 2008. gada janvārī un Miheils Saakašvili ieguva 52,21% balsu. 2008. gada 8. augustā pēc savstarpējiem incidentiem vairāku mēnešu garumā, Gruzijas karaspēks iebrukaDienvidosetijā un ieņēmaChinvalu.Krievijas karaspēks savukārt iegāja Dienvidosetijā, padzina Gruzijas armiju un iegāja Gruzijas valdības kontrolētajā valsts daļā, ieņemot vairākas pilsētas, militārās bāzes un bloķējot ceļus. Iejaucoties starptautiskajai sabiedrībai (uz Tbilisi kopā ar Baltijas valstu un Polijas līderiem devās arīIvars Godmanis), izdevās vienoties par Krievijas spēku izvešanu no valsts, tomēr Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas netkarību.2013. gadā beidzās prezidentūras termiņš.
Miheils Saakašvili atbalstīja UkrainasEiromaidanu, kura rezultātā 2014. gada februārī tika gāzta prezidentaViktora Janukoviča vara.2015. gada 30. maijā viņu iecēla parOdesas apgabala administrācijas priekšsēdētāju. 29. maijā Saakašvili bija jau ieguvis Ukrainas pilsonību.2015. gada 4. decembrī viņam atņēma Gruzijas pilsonību.[1]
2016. gada 7. novembrī Saakašvili paziņoja par atkāpšanos no Odesas apgabala administrācijas priekšsēdētāja amata.2017. gada 26. jūlijā viņam atņēma Ukrainas pilsonību; formāli pamatojot ar to, ka aizpildot pilsonības saņemšanas dokumentus, Saakašvili nebija norādījis informāciju par sodāmību.[2]
2018. gadā Gruzijas tiesa bez Saakašvili klātbūtnes atzina viņu par vainīgu ļaunprātīgā pilnvaru izmantošanā un piesprieda sešu gadu cietumsodu. Neraugoties uz to, 2021. gadā bijušais valsts prezidents atgriezās dzimtenē un tika ieslodzīts cietumā.[3]Pēc tam, kad starptautiska ārstu komisija paziņoja, ka viņa analīzēs atrodamiarsēna undzīvsudraba sāļi, Saakašvili apgalvoja, ka Krievijas prezidentsVladimirs Putins ir devis rīkojumu viņu cietumā nogalināt. 2023. gada februāra sākumā Gruzijas tiesa noraidīja Saakašvili aicinājumu viņu atbrīvot veselības apsvērumu dēļ.[4]
