Šis raksts ir par mērvienību. Par Latvijas rokgrupu skatīt rakstuMetrs (grupa).
No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā
Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadāFrancijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar1/10 000 000 daļu no tāZemesmeridiāna garuma, kas ir novilkts caurParīzi noZiemeļpola līdzekvatoram.[1] Mērvienības nosaukums ir radies nogrieķu vārdaμέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds arstieņa garumu, kas bija izgatavots noplatīna (90%) unirīdija (10%) sakausējuma un atradās ParīzēStarptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā1 650 763,73 reizes ietilpstkriptona-86 atomu izstarotāsoranžas gaismasviļņa garums.[2] Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, kogaisma veic vakuumā1/299 792 458sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.[1]
