| Mazā Jugla | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Taurupes pagasts 56°55′51″N25°21′47″E / 56.93083°N 25.36306°E /56.93083; 25.36306 |
| Ieteka | Jugla (satekupe) 56°58′10″N24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°E /56.96944; 24.32361Koordinātas:56°58′10″N24°19′25″E / 56.96944°N 24.32361°E /56.96944; 24.32361 |
| Caurteces valstis |  Latvija |
| Garums | 119 km |
| Kritums | 130 m |
| Gada notece | 0,25 km³ |
| Baseina platība | 675,3 km² |
| Galvenās pietekas | Abza,Jugliņa,Ķivuļurga |
 Mazā Jugla Vikikrātuvē | |
Mazā Jugla (vācu:Kleine Jägel) irupeLatvijā.
PēcLĢIA datiem, sākasOgres novadaTaurupes pagastā, tā Z daļā, 1 km uz ziemeļiem no Lūšu mājām apkārtnes mežu meliorācijas novadgrāvju sistēmās un beidzas, satekot arLielo Juglu.[1] Tek caur Ogres,Salaspils unRopažu novadiem, lejtecē paGarkalnes unStopiņu pagastu robežu. Praktiski visu tecējumu upe tek paViduslatvijas zemieni —Madlienas nolaidenumu un tālāk paRopažu līdzenumu, tikai augšgals atrodasVidzemes augstienesPiebalgas paugurainē, kur saucas arī Paunēnupīte, bet lejtece pie saplūšanas ar Lielo Juglu iesniedzasPiejūras zemienesRīgavas līdzenumā.[2] Mazās Juglas izteka atrodas 130 mvjl (pēc citiem avotiem 95, 119 vai pat 212 un 215 m vjl., atkarīgs no izvēlētās iztekas vietas),[3][4][5] bet ieteka 0,1 m vjl.
Upe ir līkumota, ar vairākām krācēm un aizsprostiem, tek caur daudziem mežu masīviem, vietām krastos nelieli smilšakmens undolomīta atsegumi. Vietām upes tecējums ir rāmāks. Uz upes ir izbūvētaDobelnieku HES. Agrāk uz upes bija arīAugstpriedes HES; no tās vairs palikušas tikai drupas un krāces. Hidroloģiski Mazā Jugla ir saistīta arī ar Plaužu un Pečoru ezeriem. Pie ietekasJuglas ezerā satek arLielo Juglu, veidojotJuglas upi, kuras sanesas kā abu Juglu kopīga delta iespiežas ezerā.[6]
| Kilometri no grīvas | Augstums metros vjl. | Vieta |
|---|---|---|
| 119 118 107 87 82 79 78 61 50 40 35 17 14 12 11 7 0,9 0 | 130 120 97 76 65 63 60 48 39 30 21 7 5 4 3 1 0,1 0,1 | Upes sākums Taurupes —Zaubes ceļa tilts AutoceļaP32 tilts Diedziņa tilts un aizsprosts Tilts un Kastrānes pilskalns Bijušā dzelzceļa tilts un aizsprosts Abzas ieteka, autoceļaP8 tilts Ķoderu pilskalns Turkalne Sākas krāces pēcKranciema Tīnūžu aizsprosts Ežupes ieteka Rīgas apvedceļaA4 tilts Bijušā dzelzceļa tilts Saurieši, Juglas HES aizsprosts Līču tilts Upesciema tilts Lielās un Mazās Juglas sateka |
Upe ir iecienīta ūdenstūristu vidū. Lielākoties tā ir laivojama augsta ūdenslīmeņa periodos un pēc spēcīgām, ilgstošām lietusgāzēm. Parasti, atkarībā no ūdens daudzuma un līmeņa, ūdenstūristi dodas lejup pa upi noKastrānes, kur upes platums sasniedz 10 m,Suntažiem vaiJuglas ciema līdzTīnūžiem, bet zema ūdens laikā, kad laivas vietām jāvelk, noTurkalnes līdzLīčiem.[3][7] Upē var gadīties pāri tai pārkrituši koki un sanesumi, to šķērso daudzi tilti un aizsprosti.[3][8]
Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mītlīdakas,asari,raudas, augštecēvēži.[6]
Kreisā krasta | Labā krasta |
 | Šis arLatvijas ģeogrāfiju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||