Eiklīds, sengrieķu matemātiķis, 3. gadsimtā p.m.ē. (Rafaēla glezna)
Matemātika (grieķu:mathēmatikē — ‘mācība’, ‘zinība’) irzinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.[1] Cilvēkus, kuru mērķis ir izprast un veicināt tālāku matemātikas attīstību, sauc parmatemātiķiem.
Matemātikā pētāmo objektu un procesu idealizētās īpašības ir noformulētasaksiomu veidā, kuras tiekpostulētas parpatiesām. No tām ar loģisku spriedumu palīdzību tiek iegūti citi patiesi apgalvojumi, kurus parasti sauc parlemmām vaiteorēmām, bet pašu spriedumu virkni — parpierādījumu. Matemātikā jauni jēdzieni tiek ieviesti ardefinīciju palīdzību. Ja šādi iegūtāteorija apraksta kādudabā sastopamu objektu vai procesu, tad to sauc par pētāmā objekta vai procesamatemātisko modeli.
Līdz17. gadsimta vidum matemātika pētīja galvenokārt skaitļus un ģeometriskas figūras. 17. gadsimtā sākās strauja matemātikas attīstība, izmantojot mainīgā lieluma un funkcijas jēdzienus. Par atsevišķām matemātikas nozarēm izveidojāsvariāciju rēķini,diferenciālģeometrija,varbūtību teorija,skaitļu teorija,kombinatorika. Matemātikas attīstības mūsdienu posms sākās 19. gadsimtā, kad izveidojāskompleksā analīze,grupu teorija,neeiklīda ģeometrija,matemātiskā loģika,topoloģija,kopu teorija,funkcionālanalīze. 20. gadsimtā paplašinājās matemātikas lietojuma forma, ciešāki kļuva tās sakari ar citām zinātnēm. Mūsdienās ir daudzi matemātikas profesori un universitāšu pasniedzēji, kas uzskata, ka matemātika nav zinātne. Tas ir tāpēc, ka matemātikas pētāmie objekti nav atrodami realitātē. Visām citām zinātnēm pētāmie objekti ir arī realitātē.
Aritmētika ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks, sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniemzinātnes unuzņēmējdarbības aprēķiniem. Tāpat aritmētiku attiecina uz matemātikas nozari (vai priekšteci), kurā uzskaitītas elementāras konkrētu matemātisko darbību īpašības ar skaitļiem.
Algebra ir viena no matemātikas pamatnozarēm. Dažreiz saka, ka algebra ir "aritmētika ar burtiem". Atšķirībā no aritmētikas, kur darbības tiek veiktas ar konkrētiem skaitļiem, algebrā lielums var būt mainīgs. Būtībā algebra ir zinātne parkopām ar operācijām, kas zināmā mērā analogas darbībām ar skaitļiem. Algebrisku sistēmu piemēri irgrupas, lauki,vektoru telpas, gredzeni, struktūras.
Ģeometrija ir matemātikas nozare, kurā tiek pētītastelpas īpašības, kā arīģeometrisku figūru izmēri, formas un savstarpējais novietojums telpā vaiplaknē.
