Mapuči (mapudungunu:Mapuche — ‘zemes cilvēki’) irDienvidamerikasindiāņu tauta, kas dzīvo centrālajā un dienviduČīlē, kā arī dienviduArgentīnā. Pazīstami arī kāaraukāņi, taču mūsdienās šo nosaukumu vairs nelieto kā tautības apzīmējumu, jo tas tiek uztverts kā nievājošs[2] un vairāk ir saistāms arAraukānijas provinces iedzīvotāju apzīmējumu.
Mapuči veido apmēram 4% noČīles iedzīvotāju skaita un visvairāk dzīvoAraukānijas reģionā.
Mapuči pēc savas izcelsmes nav viendabīgs etnisks veidojums, bet sastāv no vairākāmetniskām grupām, kurām ir kopīgareliģija,ekonomika un sociālā struktūra, kā arī kopīgs valodas mantojums.
Pēc ģeogrāfiskā izvietojuma vai nodarbošanās mapuči dalās vairākās apakšgrupās -pikunči (Picunches - "cilvēki no ziemeļiem"),viliči (Williche vaiHuilliche - "cilvēki no dienvidiem"),kunki (Cuncos),moluči jebnguluči (Moluche jebNguluche - "cilvēki noAraukānijas ").Moluču dialekts arī ir kalpojis parmapuču valodas jebmapudungunu kodolu.
MolučiemČīles iekarošanas laikā spāņu iekarotāji tad arī deva nosaukumu araukāņi.
Mapuču karogsMapuču mūzikas instruments
No 17. līdz 19. gadsimtam mapuči kolonizēja teritorijas, kas atrodas uz austrumiem noAndu kalniem, mūsdienuArgentīnas teritorijā —Komahas reģionu, kā arī lielu daļupampasPatagonijas ziemeļdaļā. Šīs teritorijas apdzīvoja etniski atšķirīgas tautas —pevenčiKomahas reģionā, savukārt Patagonijaspampās —puelči untevelči.
Līdz ar to šo reģionu tautas pārņēma gan daļu no mapuču kultūras, ganmapudungunu valodu. Šo mapuču valodas un kultūras paplašināšanosPatagonijas līdzenumos mēdz dēvēt pararaukanizāciju.
Aptuvenais valodu sadalījumsPatagonijā pirms spāņu kolonizācijas
.svg)
