| Mandrili Mandrillus(Ritgen, 1824) | |
|---|---|
 Mandrils (Mandrillus sphinx) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Apakšdzimta | Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) |
| Cilts | Paviānu cilts (Papionini) |
| Ģints | Mandrili (Mandrillus) |
 Mandrili Vikikrātuvē | |
Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena nopaviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošasmērkaķu sugas. Mandrilu tuvākie radinieki irpaviāni un nesenā pagātnē tika sistematizēti paviānu ģintī kā viena suga. Mandrilu sugas mājoĀfrikas centrālajā daļā, noKongo dienvidiem līdzNigērijas austrumiem. Sugu izplatību nodalaSanagas upeKamerūnā. Uz ziemeļiem no šīs barjeras mājodrils, bet uz dienvidiemmandrils.[1]
Mandrilu abām sugām ir biezs un garš apmatojums. To purna daļa ir pagarināta, kaila. Visā purna garumā stiepjas krāsaini vaigu maisi. Mandrilu tēviņiem tie ir zili ar sārtu degunu, bet driliem tie ir melni, kā arī deguns ir melns. Ķermeņa apmatojums ir pelēkbrūnā krāsā. Abām sugām ir arī koša sēžas tulzna: mandrilam gaiši zila, bet drilam sarkana.[2]
Tēviņi ir izteikti lielāki un masīvāki nekā mātītes. Abu sugu tēviņi vidēji sver apmēram 32 kg, mātītes 12 kg.[1] Mandriliem ir vislielākās augumu atšķirības starp dzimumiem no visāmprimātu sugām.[1] Piemēram, ilkņi tēviņam ir 4,5 cm gari, mātītei 1 cm.[1]
Mandrili galvenokārt uzturas un barojas uz zemes, lai gan kokā pavada vairāk laika nekā paviāni, un spēj baroties meža visos līmeņos, koku lapotni ieskaitot.[1] Mandrili pārvietojas lēnām gan uz zemes, gan kokos. Abas sugas pamatā uzturaslietus mežos, lai gan reizēm ieklejo arī atklātā ainavā. Nakti mandrili pavada kokā, turklāt viņi nakšņo katru nakti citā vietā. Visas aktivitātes notiek tikai gaišajā diennakts laikā.[1]
Mandrili irvisēdāji un barojas arsēklām,augļiem, koku lapām,ziediem,sēnēm,gliemežiem,zirnekļiem,skorpioniem,kukaiņiem,putniem un toolām. Retākos gadījumos barībai tiek izmantotibruņurupuči,vardes,žurkas unciršļi. Ir novērots, ka reizēm mandrili nomedīantilopju mazuļus.[1]
Tā kā mandrili savvaļā ir grūti novērojami, faktu materiāls par vairošanās ieradumiem ir trūcīgs. Mandrili dzimumbriedumu sasniedz apmēram 4 gadu vecumā, tomēr tēviņi pāroties sāk apmēram 12 gados, sasniedzot fiziskā spēka briedumu.[1] Sākoties vairošanās sezonai, pirmās sapārojas augstākā hierarhijas ranga mātītes.
Grūsnības periods ilgst 175 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, lai gan reizēm piedzimst dvīņi.[3] Dzīves ilgums ir apmēram 28 gadi.