Šis raksts ir par kurināmo. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstuMalka (ciems).
Malkas sadedzināšana ugunskurā siltuma iegūšanai ir pazīstama kopš seniem laikiem
Malka irkoksnes gabali, kuri tiek iegūti un izmantoti kākurināmais. Tā ir paredzēta sadedzināšanaikrāsnī,kamīnā,plītī vaiugunskurāsiltuma (reizēm arīgaismas) iegūšanai,ēdiena pagatavošanai. Malku parasti iegūst nokokiem, kurus nav ekonomiski izdevīgi izmantotkokrūpniecībā. Reizēm par malku tiek saukta mazvērtīgāka koksne, kuru izmanto rūpnieciski (piemēram,papīrmalka).
Atsevišķus malkas gabalus sauc parpagalēm, kurām parasti ircilindra vai sašķelta cilindra forma. Pagales tiek sagatavotas lielumā, kas atkarīgs nokurtuves lieluma un vajadzīgā degšanas procesa (parasti 30—50 cm garumā).
Malkas iegūšana sastāv no vairākiem posmiem.Mežā koka stumbru un lielos zarussazāģē vienāda garuma posmos, kas ir piemērotitransportēšanai. Tad šo malku nogādā uzglabāšanas un sagatavošanas vietā. Tur malkas klučus sazāģē īsākos gabalos unsaskalda pagalēs nepieciešamajā lielumā. Ja koksne irmitra, to nepieciešamsizžāvēt, ko parasti veic, sakraujot pagales grēdā zem jumta (malkas šķūnī) vai zem klajas debess, ļaujot nostāvēt kādu laiku (parastisezonu). Ja malku cērtziemā, tad pavasaru tā ir izkaltusi, un nākamajā ziemā to jau var izmantot kurināšanai.
Senāk (bieži arī mūsdienās) malkastilpumu mērījasteros jeb kraujmetros, kas atbilst vienamkubikmetram sakrautas malkas (krautnes), ieskaitot gaisu starp pagalēm.Mūsdienās malkas daudzumu nosaka tīrās koksnes kubikmetros (ciešmetros), izmērot krautnes tilpumu, un to sareizinot ar koeficientu. Koeficients ir atkarīgs no konkrētās krautnes koku diametra, zarainības, līkumanības; vidēji tas ir 0,6. Vēl viena malkas mērvienība ir bermetrs, ar kuru mēra izbērtas malkas tilpumu. Lai no bermetriem iegūtu kraujmetrus, tie jāreizina ar koeficientu (vidēji 0,66), kas atkarīgs no pagaļu garuma un bēršanas veida.
