Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Mali

Vikipēdijas lapa
Mali Republika
République du Mali
Mali karogsMali ģerbonis
KarogsĢerbonis
Himna: Le Mali
Location of Mali
Location of Mali
Mali atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bamako
12°39′N8°00′E /12.650°N 8.000°E /12.650; 8.000
Valsts valodasfranču valoda
ValdībaPusprezidentāla republika
 - Tautas glābšanas nacionālās komitejas priekšsēdētājsAsimi Goita
 - PremjerministrsChoguel Kokalla Maïga
Neatkarība
 - noFrancijas1960. gada22. septembrī 
Platība
 - Kopā 1,240,192 km² (24.)
 - Ūdens (%)1,6
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2009. gadā14 517 176 (67.)
 - Blīvums11,7/km² (215.)
IKP (PPP)2009. gada aprēķins
 - Kopā16,031 miljardi 
 - Uz iedzīvotāju1173 
TAI (2007) (0,371 ) (178.)
ValūtaRietumāfrikas franks (XOF)
Laika joslaGMT(UTC+0)
 - Vasarā (DST)nav (UTC+0)
Interneta domēns.ml
ISO 3166-1 kods466 / MLI / ML
Tālsarunu kods+223

Mali (franču:Mali), oficiāliMali Republika (République du Mali), ir valstsRietumāfrikā. Tā robežojas arAlžīriju ziemeļos,Nigēru austrumos,Burkinafaso unKotdivuāru dienvidos,Gvineju dienvidrietumos,Senegālu unMauritāniju rietumos. Mali robežas ziemeļu virzienā iestiepjas līdz patSahāras tuksneša centrālajai daļai, kamēr valsts dienvidu daļa, kurā dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, pa upēm robežojas ar Nigēru un Senegālu.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kāGanas impērija,Mali impērija unSongaju impērija.19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajāFranču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā arSenegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita.

1968. gada novembrī armijas virsnieku grupa veica valsts apvērsumu un izveidoja Nacionālās atbrīvošanas militāro komiteju ar prezidentu Musu Traorē priekšgalā. 1974. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru vara valstī pakāpeniski pārgāja jaunizveidotās valdošās partijas - Mali tautas demokrātiskās savienības rokās. 1979. gada jūnijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Musa Traorē saņēma 99% balsu.

1991. gada martā sākās pret Traorē režīmu vērsti protesti, kas noveda pie Traorē atstādināšanas no amata. 1992. gada janvārī tika pieņemta jauna konstitūcija un sarīkotas pirmās demokrātiskās prezidenta vēlēšanas.

2012. gada janvārī valsts ziemeļu daļā sākāstuaregu sacelšanās, kas noveda pieAzavadas neatkarības pasludināšanas unMali kara sākuma. Konfliktu saasināja martā notikušais valsts apvērsums un cīņas starpislāmistu un tuaregu kaujiniekiem. Islāmistiem izdevās ieņemt lielāko daļu Azavadas teritorijas, kas noveda pie Francijas iejaukšanās karadarbībā 2013. gada janvārī. Mēneša laikā Francijas un Mali bruņotie spēki bija atkarojuši lielāko daļu valsts ziemeļu daļas.

2020. gada 18. augustā bruņoti karavīri sarīkoja valsts apvērsumu. Tika arestēts prezidentsIbrahims Keita, premjerministrsBubu Sisē, kā arī citi augstākie valdības pārstāvji un militārie virsnieki. Nākamajā dienā Keita valsts televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata; tika atlaists parlaments. Varas pārņemšanai nemiernieki izveidoja Tautas glābšanas nacionālo komiteju ar pulkvediAsimi Goitu vadībā.Nemierniekus atbalstīja KrievijasVāgnera grupas kaujinieki, kas ieradās 2021. gada nogalē un palīdzēja huntai piespiest izvest no Mali aptuveni 12 000 karavīru lielo ANO miera uzturēšanas misiju.[1]

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Mali raksturīgssubtropu un sauss klimats. Tā galvenokārt ir līdzena, ar kalnaināku apvidu un savannu dienvidaustrumos. Lielākā daļa valsts atrodasSahāras tuksnesī. Augstākā virsotne valstī irHombori Tondo kalns (1 155 m). Garākā upe valstī irNigēra. Lielākais ezers valstī irFaguibine ezers. Valsts ir bagāta ar dabas resursiem -zeltu,urānu,fosfātiem,kaolinītu,sāli unkaļķakmeni.

Demogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Aptuveni trešdaļa no visiem Mali iedzīvotājiem irbambari, kas runābambaru valodā. Šo valodu prot 80% valsts iedzīvotāju, bet tā tomēr nav oficiālāvalsts valoda. Šāds statuss ir tikaifranču valodai. Pārējās lielākās etniskās grupas irfuli, senufo un bva. Valsts ziemeļu daļu apdzīvotuaregi.

90% no Mali iedzīvotājiem irmusulmaņi, apmēram 5% irkristieši (divas trešdaļas no tiemkatoļi, viena trešdaļa-protestanti).

Skatīt arī

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arĀfriku saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Valstis
Atkarīgās teritorijas
Valstu daļas un
neatzītās valstis
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mali&oldid=4358723"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2025 Movatter.jp