1500. gadā tika izveidots Maores jeb Mavuti (arābu val. - جزيرة الموت) sultanāts.1503. gadā kā pirmie no eiropiešiem Majotu atklāja portugāļu jūrasbraucēji, taču nekolonizēja to.1832. gadā Majotu pakļāva Andriantsolijs - agrākais Boinas karalistes valdnieks no Madagaskaras salas. 1833. gadā to pakļāva blakus esošaisMvali sultanāts (franču val. -Mohéli sala), bet 1835. gadā 19. novembrī -Nzvani (franču val. -Anjouan) sultanāts, kas tajā iecēla gubernatoru -kadiju (gubernatoru, kas veic tiesneša funkcijas). 1836. gadā Majota ieguva neatkarību un to pārvaldīja vietējais sultāns.
Par franču koloniju Majota kļuva 1841. gadā. Majota bija vienīgā arhipelāgā, kas pēc 1974. gada sarīkotā referenduma saglabāja sakarus ar Franciju un atteicās no neatkarības.Komoru salas kopš šī laika izvirza savas pretenzijas uz Majotu un neatzīst tās piederību Francijai. 2009. gada 29. martā notika referendums, kurā 95,5% Majotas iedzīvotāju nobalsoja par salas statusa maiņu no "aizjūras kopienas" uz "aizjūras departamentu".
Majota sastāv noLielās Zemes un vairākām salām un saliņām, no kurām lielākā irPamanzi jebMazā zeme. Lielo salu ielenc 1100 km² lielalagūna (viena no lielākajām pasaulē), kuru izveidojis 160 km garškoraļļurifs, kas atrodas gandrīz visapkārt Majotai, izņemot 2 vietas - atvērumu austrumos un ziemeļrietumos. Kopumā lagūnā ir izkaisīti arī vairāki simti koraļļu saliņu.
Majota ir pārstāvēta Francijas senātā un Nacionālajā Asamblejā.2001. gada11. jūlijā Majota oficiāli kļuva par departamentālo kopienu (franču val. -collectivité départementale), kas tiesiski ir līdzīgs statuss kā aizjūras departamentam ar izņēmumu, ka departamentālā kopiena neietilpstEiropas Savienībā. Šī statusa maiņa tika apliecināta ar 73% balsu vairākumu referendumā. Uz salas atrodas arī neliels kontingents Francijas ārzemju leģiona. Kopš 2011. gada marta Majota ir kļuvusi par aizjūras departamentu un 2014. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas Savienības daļu.
.svg)
.svg)