Mērilenda ir viens noAmerikas Savienoto Valstu (ASV)štatiem, kas atrodas valsts Vidusatlantijas reģionā,Austrumkrasta centrālajā daļā. Tā robežojas arVirdžīniju dienvidos,Rietumvirdžīniju rietumos,Pensilvāniju ziemeļos,Delavēru unAtlantijas okeānu austrumos, kā arī arKolumbijas federālo apgabalu (Vašingtonu, ASV galvaspilsētu) dienvidrietumos. Mērilendas platība ir32 133 km², kas padara to par vienu no mazākajiem ASV štatiem (9. mazākais štats ASV). Iedzīvotāju skaits (6,26 miljoni 2024. gadā) ierindo Mērilendu 18. vietā starp štatiem. Štata administratīvais centrs irAnapolisa, bet lielākā pilsēta irBaltimora. Nereti Mērilendu dēvē ar neformālajiem nosaukumiem “Brīvais štats” un “Vecās līnijas štats” (Free State,Old Line State),[1] kas vēsturiski atspoguļo tās lomu ASV, piemēram, kā robežšķirtne starp Ziemeļiem un Dienvidiem.
Pirms eiropiešu kolonizācijas Mērilendas teritorijā dzīvoja vairākasAmerikas pamatiedzīvotāju ciltis noalgonkinu grupas. Pirmie eiropieši šo reģionu izpētīja 1498. gadā, kad itāļu jūrasbraucējsDžons Kabots, strādājot Anglijas labā, sasniedza piekrasti. Taču tikai 17. gadsimtā sākās pastāvīgakolonizācija. Mērilenda tika dibināta kā viena no sākotnējām LielbritānijasTrīspadsmit kolonijām Ziemeļamerikā. 1632. gadā Anglijas karalisČārlzs I piešķīra kolonijas hartuSesilam Kalvertam, 2. Baltimoras baronam, kurš koloniju nodibināja kā patvērumukatoļticīgajiem, kas reliģisku uzskatu dēļ tika vajāti. Kolonija tika nosaukta Anglijas, Skotijas un Īrijas karalienesHenrietas Marijas vārdā. Pirmās eiropiešu apmetnes šeit izveidojās 1645. gadā, un jau kolonijas pirmajās desmitgadēs tika iedibinātasreliģiskās brīvības tradīcijas; 1649. gadā Mērilendas Asambleja pieņēmaReliģijas tolerances aktu, vienu no pirmajiem likumiem pasaulē, kas noteica ticības brīvības principu. Kolonijas agrīnā ekonomika balstījās uzplantāciju lauksaimniecību, galvenokārttabakas audzēšanu, kur darbaspēka trūkumu risināja ar līgumkalpiem un vergiem, ko ieveda no Eiropas un Āfrikas.
Entitemas kauja, kas bija asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā
18. gadsimta vidū Mērilendas teritorijā iezīmējās robežas, kas lielā mērā saglabājušās līdz mūsdienām. 1760. gados ilgstošs strīds arPensilvāniju noslēdzās arMeisona–Diksona līnijas novilkšanu štata ziemeļu robežā. Šī līnija vēsturiski kļuva par simbolisku robežu starp ASV Ziemeļiem un Dienvidiem.[1] 1776. gadā,ASV Neatkarības kara laikā, Mērilenda pasludināja neatkarību no Lielbritānijas un kļuva par 7.ASV štatu. 1776. gada beigās un 1777. gada sākumāBaltimorā darbojāsKontinentālais kongress — pirmāASV valdība —, bet no 1783. gada 29. novembra līdz 1784. gada 3. jūnijam štata galvaspilsētaAnapolisa bija arī ASV galvaspilsēta. Pēc ASV dibināšanas Mērilenda 1788. gada 28. aprīlī ratificējaASV Konstitūciju, kļūstot par vienu no pirmajiem štatiem Savienībā. 1791. gadā štats federālajai valdībai nodeva daļu savu zemju, lai izveidotu jauno nacionālo galvaspilsētuKolumbijas apgabalu (Vašingtonu),[1] līdz ar to Mērilendas teritorija ieguva aptuveni mūsdienu aprises.
1812. gada kara laikā briti iebruka Mērilendas teritorijā, uzvarotBleidensburgas kaujā, kas ļāva tiem ieņemt un nodedzināt ASV galvaspilsētuVašingtonu. Tomēr viņu centieni ieņemt Baltimoru cieta neveiksmi. Šo notikumu aculiecinieksFrensiss Skots Kejs radīja dzejoli “Zvaigžņotais karogs”, kas vēlāk kļuva parASV himnu.
ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865) Mērilenda, būdamaverdzību atļaujošs robežštats, neizstājās no Savienības — tā palika Ziemeļu pusē, neskatoties uz iekšējām simpātijām pret Dienvidiem. Daļa iedzīvotāju brīvprātīgi cīnījās vienā vai otrā karojošajā pusē. Štata stratēģiskā atrašanās vieta netālu no Vašingtonas un līdzās konflikta frontes līnijai padarīja Mērilendu par nozīmīgu militāro teritoriju kara laikā. 1862. gada 17. septembrī netālu noŠrapsburgas notikaEntitemas kauja, kas bija asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā.
Pēc kara Mērilenda piedzīvoja saimniecības pārstrukturizāciju — notikaindustrializācija, ko veicināja štata ostu, dzelzceļu tīkla attīstība un masveida imigrācija no Eiropas. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Baltimora kļuva par vienu no lielākajām rūpniecības un ostas pilsētām ASV Atlantijas krastā. 1904. gada 7. un 8. februārī Baltimora cieta smagus postījumus lielā ugunsgrēkā, kas iznīcināja lielu daļu pilsētas centra. Kopš 20. gadsimta vidus štata iedzīvotāju skaits strauji pieauga (no apmēram 1,2 miljoniem 1900. gadā līdz vairāk nekā 6 miljoniem mūsdienās), un Mērilenda nostiprinājās kā ekonomiski plaukstošs un blīvi apdzīvots štats.
Mērilenda atrodasAmerikas Savienoto Valstu austrumu piekrastē, un tai raksturīga ievērojama ģeogrāfiskā daudzveidība, neskatoties uz nelielo teritoriju. Štats stiepjas no zemu līdzenumu un mitrāju apgabaliemAtlantijas okeāna piekrastē līdz mežaināmApalaču kalnu teritorijām rietumos.[1] Dabas apstākļu un ainavu dažādības dēļ Mērilenda ir izpelnījusies iesauku “Amerika miniatūrā” (America in Miniature), jo tajā koncentrētā veidā sastopamas daudzas Ziemeļamerikas reģionu raksturiezīmes. Centrālo daļu šķērso lielaisČesapīkas līcis, kas ir lielākaisestuārs ASV.[1] Līcis sadala štatu divās daļās — austrumos atrodasDelmarvas pussalas ziemeļu daļa, kuru Mērilenda dala arDelavēru unVirdžīniju, savukārt rietumos no līča plešas Rietumu krasta reģions un aiz tā Mērilendaspanhandle jeb šaura zemes strēle, kas iesniedzas Apalaču kalnu reģionā starp Pensilvāniju un Rietumvirdžīniju.[1] Štata tālākā rietumu daļa ir kalnaina; tur pie robežas ar Rietumvirdžīniju atrodas arī Mērilendas augstākais reljefa punktsBekbouna kalns (1024 m). Mērilendas ziemeļu robeža arPensilvāniju sakrīt arMeisona–Diksona līniju, kas 18. gadsimtā tika novilkta, lai atrisinātu robežstrīdu starp kolonijām. Dienvidos un rietumosPotomakas upe veido dabisku robežu arVirdžīniju un daļēji arRietumvirdžīniju.[1] Šī upe pilsoņu kara laikā kalpoja par simbolisku šķirtni starp Savienības un Konfederācijas teritorijām.
Kaut arī Mērilenda teritorijas ziņā ir neliela, tai piemīt dažādi klimata tipi, ko ietekmē reljefa un ģeogrāfiskā novietojuma variācijas. Austrumu piekrastei un štata centrālajai daļai, tai skaitāBaltimoras unAnapolisas apkaimei, raksturīgs mitrssubtropu klimats ar karstām, mitrām vasarām un mērenām ziemām. Virzoties uz rietumiem, klimats pakāpeniski pāriet mērenajākontinentālajā klimatā — kalnainajos Apalaču apgabalos ziemas ir aukstākas un sniegotākas. Kopumā Mērilendā izteikti novērojamas četras gadalaiku maiņas. Česapīkas līča tuvums ietekmē piekrastes reģionu klimatu, mazinot temperatūras svārstības, jo līcis ziemā silda, bet vasarā nedaudz atvēsina piekrasti, savukārt Apalaču grēdas rietumos aiztur daļu auksto gaisa masu no rietumiem.
Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas datiem Mērilendā dzīvo6 177 224 iedzīvotāji, un 2024. gadā iedzīvotāju skaits tika lēsts ap 6,26 miljoniem. Pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam nelielā teritorijā, Mērilenda ir viena no visblīvāk apdzīvotajiem štatiem ASV. Vairums iedzīvotāju koncentrējas štata centrālajā daļā — lielpilsētu aglomerācijās apBaltimoru unVašingtonu, kamēr austrumu un rietumu lauku apvidos apdzīvotība ir krietni zemāka.[2] Etniskais sastāvs Mērilendā ir daudzveidīgs, neviena rasu vai etniskā grupa neveido absolūtu vairākumu. Saskaņā ar 2020. gada tautskaiti baltādainie (nespāņu izcelsmes) veidoja mazāk nekā pusi no iedzīvotājiem (ap 47–49%); aptuveni 30% iedzīvotāju irafroamerikāņi, 10% spāņu (Latīņamerikas) izcelsmes, 6% aziāti, un atlikušo daļu veido citu rasu un jauktas etniskās piederības grupas. Mērilenda līdz ar to ir starp nedaudzajiem ASV štatiem, kuros rasu minoritātes kopumā veido iedzīvotāju vairākumu. Vēsturiski Mērilendā spēcīga ir afroamerikāņu kopiena, kas ir vergu pēcteči un 20. gadsimtāLielās migrācijas ietvaros no ASV dienvidiem ieceļojušie. Šie cilvēki mūsdienās veido gandrīz vienu trešdaļu iedzīvotāju. Ievērojama ir arī pirmās paaudzes imigrantu proporcija; daudzi mūsdienu Mērilendas iedzīvotāji ir dzimuši ārpus ASV, tostarp Āfrikas, Karību reģiona, Āzijas un Latīņamerikas izcelsmes cilvēki. Šī iemesla dēļ Mērilenda tiek dēvēta par vienu no vismultikulturālākajiem štatiem valstī. Sociāldemogrāfiski Mērilenda atzīmējas arī ar salīdzinoši augstu izglītības līmeni un labiem ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, vidējie mājsaimniecību ienākumi šeit ir vieni no augstākajiem ASV.
Mērilendas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2020. gadā
.svg)
.svg)
.jpg)
.svg)