Mērija Terēze Vinifreda Robinsone (angļu:Mary Therese Winifred Robinson,īru:Máire Bean Mhic Róibín;[1] dzimusi1944. gada21. maijāBallinā) irĪrijas politiķe, septītāĪrijas prezidente, pirmā sieviete šajā amatā. Prezidentes amatu Robinsone ieņēma no 1990. līdz 1997. gadam. Pēc tam, no 1997. līdz 2002. gadam ieņēmusiANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos amatu. Robinsone kļuva pazīstama kā akadēmiķe,baristere, kampaņu rīkotāja unĪrijas senāta pārstāve (1969–1989). 1990. gada prezidenta vēlēšanās viņa pārspējaFianna Fáil pārstāviBraianu Lenihenu unFine Gael pārstāviOstinu Kariju, startējot kāLeiboristu partijas,Strādnieku partijas un neatkarīgo senatoru nominēta neatkarīgā kandidāte. Viņa kļuva arī par pirmo ievēlēto prezidentu, kuru nav atbalstījusiFianna Fáil partija.[2]
Robinsone tiek uzskatīta par nozīmīgāko personu Īrijas reformās, kā arī viņas darbību saista iepriekš konservatīvā un maznozīmīgā prezidenta amata stiprināšanu un liberalizēšanu. Viņa no prezidenta amata aizgāja divus mēnešus pirms termiņa beigām, lai ieņemtuANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos amatu. Šī amata laikā viņa apmeklējaTibetu (1998), kļūstot par pirmo Augsto komisāru, kas to darījis, kritizēja Īrijas imigrācijas politiku, kritizējanāvessoda izmantošanu ASV. Robinsone pagarināja savu plānoto četru gadu termiņu par gadu, lai vadītu 2011. gadāDurbanā notikušo Pasaules konferenci pret rasismu. Šī konference palielināja saspīlējumu, un ASV spiediena rezultātā Robinsone 2002. gada septembrī atkāpās no amata.
