Luijs-Ogists nebija vecākais dēls, un par troņmantinieku kļuva 1765. gada 20. decembrī, 11 gadu vecumā, pēc vecākā brāļa un tēva nāves notuberkulozes. 1767. gada 13. martā no tuberkulozes mirst arī māte. Atbilstoši Francijas politiskajām interesēm un jaunajai aliansei arSvētās Romas impērijas valdniekiem, AustrijasHābsburgiem, Luijs 15 gadu vecumā apprecēja austriešu valdniecesMarijas Terēzes 14 gadus veco meituMariju Antuaneti. Tā kā impērija un austrieši bija seni franču ienaidnieki, tad Marija Antuanete jau no paša sākuma bija nepopulāra. Papildus tam, viņa tērēja lielus līdzekļus azartspēlēm, izklaidēm un dārglietām.[1]
Luijs XVI tronī kāpa 19 gadu vecumā.Absolūtajā monarhijā, kas balstījās uz karaļa autoritāti, pie varas nonāca jaunietis, kas bija labs un izglītots cilvēks, taču nepiemērots tām problēmām, kas bija jārisina Francijai. Par labu Luijam liecina arī tas, ka pretēji Franču revolūcijas laikā izplatītajām daudzajām baumām par karaļa asiņainajiem plāniem un sankilotu pūļa histērijām, viņš nekad nevērsa armiju pret tautu, vaiĢenerālštatu deputātiem, kas grāva viņa varu.
Lai vājinātuSeptiņgadu karā uzvarējušās Lielbritānijas koloniālo impēriju, no 1776. gada Luijs XVI aktīvi atbalstījaASV Neatkarības karu. Sākot valdīšanu,Apgaismības ideju ietekmē sāka vairākas reformas, kur mērķis bija uzlabot valsts finanses un veicināt ekonomikas attīstību, tomēr aristokrātijas un garīdzniecības pretestība neļāva tās īstenot, kas bija viens noFranču revolūcijas iemesliem. Meklējot risinājumu nodokļu reformas ieviešanai, Luijs XVI piekrītĢenerālštatu sasaukšanai 1789. gada 5. maijā. Tas aizsākaFranču revolūciju, mobilizēja Francijas zemākās un vidusšķiras un jau 14. jūlijā noveda pieBastīlijas ieņemšanas.
AtbilstošiNacionālās Satversmes sapulces izstrādātajai konstitūcijai, kuru karalis apstiprināja 1791. gada septembrī, Francijā tika ieviestakonstitucionālā monarhija, kurā Luijam XVI tika atstātas ceremoniālas funkcijas un armijas virspavēlniecība. Tomēr pēc karaļa ģimenesbēgšanas uz Varennu 1791. gada 20. jūnijā, ticība karalim tika iedragāta un viņa ietekme bija vēl vājāka, nekā konstitūcijā noteikts.
Pēc Tiljerī pils ieņemšanas 1792. gada 10. augustāFrancijas Likumdošanas sapulce apturēja karaļa pilnvaras, 13. augustā karaļa ģimeni ieslodzīja. 21. septembrī jaunaisNacionālais konvents atcēla monarhiju un pasludinājaFrancijas republikas izveidošanu. Pēc īsa tiesas procesa Nacionālais konvents nobalsoja par nāvessodu gāztajam karalim unto publiski izpildīja 21. janvārī.
%2c_rev%25C3%25AAtu_du_grand_costume_royal_en_1779_-_Google_Art_Project.jpg)
.svg)
