Londona (angļu:London) irApvienotās Karalistes galvaspilsēta pieTemzas upes Anglijas dienvidaustrumos. Ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta Lielbritānijā un trešā lielākā pilsētaEiropā[2] aizMaskavas unStambulas. Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē.[3]
Jau vairākus gadsimtus Londona ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības, finanšu, politikas,kultūras un tūrisma centriem. Londona tiek uzskatīta par pasaules kultūras galvaspilsētu.[4] Tā ir pasaulē visvairāk tūristu apmeklētā pilsēta pasaulē (mērot pēc tūristu skaita), un ar pasaulē lielāko lidostu sistēmu (mērot pēc pasažieru skaita).[5] 2012. gadā Londona kļuva par pirmo pilsētu pasaulē, kurā norisinājās trešo reizi vasarasOlimpiskās spēles. Londonā saražo 20% no Apvienotās KaralistesIKP.[6]
Londonu ir dibinājuširomieši ap 43. gadu, kad imperatorsKlaudijs iebrukaBritānijas salā. Pilsētas romiešu nosaukums bijaLondinium, un nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Pēc kāda laika Londona kļuva par romiešuBritānijas provinces galvaspilsētu (pirmā galvaspilsēta bijaKolčestera). Ap 410. gadu romiešu vara beidzās, jo leģioni tika evakuēti no Britānijas, un pilsoņiem pašiem bija jāaizstāvas pret iebrucējiem.Ap 5. gadsimta vidu pilsētu bija pametuši iedzīvotāji, tomēr mūri bija saglabājušies. Pilsēta atkal tika apdzīvotaanglosakšu karaļaAlfrēda Lielā laikā. Tomēr līdz pat 12. gadsimtam Londona nebija Anglijas galvaspilsēta (tā bija —Vinčestera), tomēr tā bija Anglijas lielākā pilsēta. 14. gadsimta sākumā Londonā bija jau 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Drīz pēc tam, kadViljams Iekarotājs pakļāva Angliju, Londona kļuva par Anglijas galvaspilsētu, un pilsēta sāka attīstīties visai strauji. 1381. gadāVota Tailera sacelšanās dalībnieki ieņēma pilsētu.
Tjudoru laikā pilsēta vienmērīgi attīstījās, kļūstot par ievērojamu tirdzniecības centru.Reformācija Londonā pagāja salīdzinoši mierīgi, karalim izdodot rīkojumu, ka visakatoļu baznīcas manta pieder karalim (tajā laikā vairāk kā puse no Londonas ēkām bijaklosteri,baznīcas un citas reliģiskas celtnes). 16. gadsimta beigās Londonā darbojāsViljams Šekspīrs. 17. gadsimta sākumā Londonas iedzīvotāju skaits bija 225 tūkstoši.
Londonai kļūstot parBritu impērijas centru, tās lielums un ietekme pieauga vairākkārt. 19. gadsimta sākuma Londonas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu un tā kļuva par lielāko pilsētu pasaulē.Rūpniecības revolūcija vēl vairāk paātrināja pilsētas izaugsmi. 1863. gadā Londonā tika atklāts pasaulē pirmaismetro.
1939. gadā Londonas iedzīvotāju skaits sasniedza 8,6 miljonus[nepieciešamaatsauce] (mūsdienās tas ir mazāks). Tā kā dzīvokļu apkurei izmantojaakmeņogles, viena no pilsētas vizītkartēm bijaLondonas migla, īstenībā —smogs.
Londona irLielbritānijas lielākā pilsēta pēc teritorijas unAnglijas galvaspilsēta. Londonas platība ir 1 570km2 ar vairāk kā astoņiem miljoniem iedzīvotāju. Cauri pilsētai plūstTemza, kurai vēsturiski ir bijusi liela ietekme uz pilsētas attīstību. Daudzus gadsimtus vienīgais tilts pār Temzu netālu no pilsētas bija Londonas tilts, tāpēc lielākoties galvenā apbūve bija netālu no tilta.
Londonas klimats lielākoties ir tāds pats kā citur Lielbritānijā ar vēsām vasarām un maigām ziemām. Pilsēta atrodas mērenajā klimata joslā. Vidēji ziemā dienas laikā temperatūra nav zemāka par +8°C, un nepārsniedz ne vairāk kā +16°C. Zemākā temperatūra Londonā ir reģistrēta 1987. gada janvārī, kad gaisa temperatūra noslīdēja līdz -7.5°C. Nakts laikā gaisa temperatūra ziemā parasti svārstās sākot no -10°C līdz -13°C.Vasarā vidējā gaisa temperatūra dienā ir apmēram ap 23°C. Augstākā temperatūra Londonā ir sasniegusi 38.1°C.Vidēji saulains laiks Londonā ir vairāk kā 1600 stundas gadā.
Londona ir sadalīta 32 apkaimēs, ko dēvē parLondonas boro, unLondonas Sitijā. 13 no Londonas apkaimēm un Londonas Sitija ietilpst tā saucamajāIekšējā Londonā, teritorijā, kas veidoja Londonas grāfisti līdz 1965. gadām, bet pārējie —Ārējā Londonā.
Londonas Sitija jeb vienkārši Sitija ir administratīvā vienība ar īpašu statusu, kas ietver sevī agrāko viduslaiku Londonu (nosaukums "Sitija" nozīmē "pilsēta", tātad pati Londonas pilsēta). Londonai vistuvākā apdzīvotā vieta tolaik bijaVestminsteras pilsēta, kas ar laiku saplūda ar pašu Londonu un tagad veido Londonas apkaimi ar šādu pašu nosaukumu. Gadsimtu gaitā, Londonai izplešoties, arvien vairāk apdzīvotu vietu tika iekļautas pilsētā.
19. un 20. gadsimtā pieaugot industrializācijai strauji sāka pieaugt Londonas iedzīvotāju skaits. 1925. gadā Londona pārspējaŅujorku pēc iedzīvotāju skaita. PirmsOtrā pasaules kara iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz gandrīz deviņiem miljoniem. PēcOtrā pasaules kara iedzīvotāju skaits samazinājās līdz septiņiem miljoniem. Londona bija visvairāk apdzīvotā pilsētaEiropas Savienībā un otrā visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā, neskaitotStambulu. Laika posmā no 1991-2001 gadam pilsētā ieradās vairāk kā 726 000imigrantu.
Iedzīvotāju ziņā Londona ir 19. lielākā pilsēta pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Londona ir 4. vietā pasaulē pēc pilsētā dzīvojošajiem miljardieriem un 2012. gadā ir atzīta par desmito dārgāko pilsētu pasaulē. Londonas pilsētas teritorijā runā vairāk kā 300 valodās, pārsniedzot vismaz 10 000 iedzīvotājus no katras valodas saimes.[3]
Kopumā2012. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja 962 medaļas no tām 302 zelta medaļas un 304 sudraba medaļas, 356 bronzas medaļas. Visvairāk medaļas izcīnījaASV (104 medaļas),Ķīna (88 medaļas) unLielbritānija (65 medaļas).
Londonā ir pasaulē lielākā un vecākāmetro sistēma — tā tika atklāta 1863. gadā. Pašlaik Londonas metro sistēmā ir 270 stacijas. Londonas metro sistēmā ir 11 līnijas, kuru kopgarums ir 402kilometri. Šis ir, iespējams, vieglākais un ātrākais veids kā pārvietoties pa Londonas centru.
Londonā ir aptuveni 700autobusu maršruti, kuri katru dienu apkalpo aptuveni 6 miljonus[nepieciešamaatsauce] pasažieru. Savulaik par Londonas simbolu bija kļuvisRoutemaster autobuss, bet laika gaitā no 2003. līdz 2005. gadam to no aprites izņēma un pašlaik Londonā šādi autobusi kursē tikai 9. un 15. maršrutā.
.jpeg)
.jpg)
.svg)
.svg)
.svg)
.svg)
