Linda ir vācu izcelsmes sieviešupersonvārds, kas plaši izplatīta angliski runājošajā pasaulē kopš 19. gadsimta beigām.[1] Vācu vārdsLinde sākotnēji bija saīsināta vecāku vārdu forma, piemēram,Dietlinde unSieglinde.[2] VārduLinda kā galvenā tēla vārdu to izmantoja rakstnieksŽans Pols savā četru sējumu romānāTitan, kas tika izdots no 1800. līdz 1803. gadam, un pēc tam tas kļuva populārs vāciski runājošās valstīs.[2]
VārdsLinde iespējams veidojies no vācu valodas vārdalinden (liepas), apzīmējot vairogu, kas izgatavots no šī koka,[2] vai arī, iespējams cēlies noģermāņu valodās sastopama vārdalind (mīksts, maigs). Personvārda popularitāti var arī saistīt ar neolatīņu valodu (itāļu, spāņu vai portugāļu) vārdulinda, kas ir vārdalindo sieviešu dzimte un nozīmē "skaista, glīta, jauka" (spāņu un portugāļu valodās) jeb "tīra" (itāļu valodā). Tāpat tas ir bieži sastopams sievietes vārds Dienvidāfrikā, jo zulu un isiķhosa valodāslinda nozīmē "pagaidiet".
Starp citiem personvārdiem, kas tiek lietoti angliski runājošās valstīs un ietver piedēkli-linda, irMelinda,Belinda,Selinda unRozalinda.
Lindas savuvārda dienu atzīmē 13. februārī (Ungārija, Polija), 15. aprīlī (Somija un Vācija), 19. jūnijā (Šveicē), 20. jūnijā (Zviedrijā), 21. augustā (Latvijā), 1. septembrī (Čehijā), 2. septembrī (Slovākijā) un 4. septembrī (Polija).