Lielā Sīrijas sacelšanās jebLielā Sīrijas revolūcija (arābu: الثورة السورية الكبرى), bija plaša bruņota sacelšanās pretFrancijas koloniālo varuTuvajos Austrumos, jo īpaši mūsdienuSīrijas unLibānas teritorijās. Tā sākās 1925. gada jūlijā un ilga līdz 1927. gadam. Šī sacelšanās bija viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pretošanās mēģinājumiem pretFrancijas mandātu šajā reģionā pēcPirmā pasaules kara.
Sacelšanās sākās 1925. gada jūlijāHauranas reģionā, kur to vadījadrūzu līderisSultāns al-Atrašs, un ātri izplatījās uz citām Sīrijas daļām, tostarpDamasku,Himsu unHamu. Sacelšanās galvenie cēloņi bija vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar Francijas kolonialismu, vēlme pēc neatkarības, kā arī Francijas ieviestais administratīvais sadrumstalojums, kas šķēla Sīriju vairākos atsevišķos apgabalos. Lai gan sacelšanās tika vardarbīgi apspiesta un, piemēram, Damaska 1925. gadā smagi cieta no Francijas spēku bombardēšanas, šis notikums kļuva par spēcīgu simbolu Sīrijas nacionālajai pašapziņai un vienotībai. Lielā Sīrijas sacelšanās nostiprināja pretošanās kustību un pavēra ceļu uz valsts neatkarību, kas tika iegūta 1946. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Lielā Sīrijas sacelšanās.
|