Lehs Valensa (poļu:Lech Wałęsa; dzimis1943. gada29. septembrī) irpoļu elektriķis, strādnieku kustības aktīvists un politiķis,Polijas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam. 1980. gadā bija viens no Polijas neatkarīgāsarodbiedrības "Solidaritāte" dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. 1983. gadaNobela miera prēmijas laureāts.[1]
Dzimis galdnieka ģimenē. 1966. vai 1967. gadā pēc dienesta armijā sāka strādātGdaņskā par elektriķi kuģu būvētavā. 1969. gadā apprecējās, Valensas ģimenē no 1970. līdz 1985. gadam piedzima astoņi bērni.
Strādādams kuģu būvētavā, Valensa iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1976. gadā viņš tika atlaists, kā arī vairākkārt apcietināts. 1980. gada augustā viņš bija viens no aktīvistiem, kurš ar valdību panāca t. s.Gdaņskas vienošanos, kura atļāva streikojošajiem strādniekiem dibināt neatkarīgas arodbiedrības. 1980. gada septembrī tika nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte", un Lehs Valensa kļuva par tās vadītāju.
1981. gada 13. decembrīVojcehs Jaruzelskis pasludināja Polijākarastāvokli, Lehs Valensa tika apcietināts un turēts apcietinājumā līdz 1982. gada 14. novembrim. 1982. gada 8. oktobrī "Solidaritāte" tika aizliegta. 1983. gadā Valensa saņēma Nobela miera prēmiju. Ceremonijā piedalījās Valensas sieva, jo pats Valensa baidījās, ka netiks ielaists atpakaļ valstī. Valensa turpināja sabiedrisku darbību, 1986. gadā "Solidaritātes" darbiniekiem tika piemērota amnestija. 1988. gadā Polijā sākās jauns streiku vilnis un komunistiskās varas iestādes piekrita t.s.Apaļā galda sarunām ar opozīciju, kuras notika no 1989. gada 6. februāra līdz 4. aprīlim. Valensa bija viens no opozīcijas pārstāvjiem šajās sarunās. Sarunās izdevās vienoties par pusbrīvu vēlēšanu rīkošanu valstī 1989. gada jūnijā. Atjaunotā "Solidaritāte" vēlēšanās ieguva 99% balsu Senātā un visu atvēlēto kvotu (35%) Sejmā. 1989. gada augustā par Polijas premjeru kļuvaTadeušs Mazoveckis — pirmais nekomunistiskais premjersAustrumu blokā pēcOtrā pasaules kara.
1990. gadā Lehs Valensa tika ievēlēts atjaunotajāPolijas prezidenta amatā. Viņš vadīja Polijas pāreju no sociālisma uz kapitālismu, pamazām zaudēdams vēlētāju atbalstu. 1995. gadā Lehs Valensa prezidenta vēlēšanās zaudēja kreiso (bijušo komunistu) kandidātamAleksanderam Kvasņevskim, un viņa politiskā loma krasi mazinājās. Tomēr viņš vēl aizvien ir starptautiski pazīstams un uzstājas ar lekcijām pasaulē.
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
