.svg) | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 54 645 (2024) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Rīga,Pierīga unLatgale | |
| Valodas | |
| krievu,baltkrievu,latviešu | |
| Reliģijas | |
| katoļticība,pareizticība,ateisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| ukraiņi,poļi,krievi,rusīni | |
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākāmazākumtautība pēcLatvijas krieviem unukraiņiem. 2024. gadā Latvijā dzīvoja 54 645baltkrievi. Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājasbaltkrievu valodā.[1]
Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaitsLatvijā dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. — 80 tūkstoši, 1935. — 27 tūkstoši, 1989. — 120 tūkstoši, 2012. — 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gankrieviem, ganpoļiem, ganlatviešiem.
Latvijā baltkrievu vidū ir plaši izplatītas arīstarpetniskās laulības, līdz ar to baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā nominālais.
Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un tāpat, kā tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta arLatgales vēsturi. No aizvēsturiskiem laikiemkrivičus unletgaļus apvienojaDaugava, kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēcLivonijas ordeņa valsts likvidēšanas1562. gadā, kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvotoLietuvas lielkņazistes, vēlākŽečpospolitas teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17. gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19. gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kāJanka Kupala,Maksims Bogdanovičš,Jakubs Kolass. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzi no kuriem brauca izglītoties uzPolocku,Vitebsku, lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātunacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšanaKrievijā un liels pieprasījums pēc darbaspēkaRīgā 19. gadsimta beigās.
Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara baltkrieviem bija ļoti labvēlīgi, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra mazākumtautības statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus baltkrievu valodā, nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību.
1934. gadā baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai1944. gadā tās atkal slēgtu. 20. gadsimta 50.—80. gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku.
| Deklarētā tautība | 1989 | 2000 | 2011 | 2021 | 2024 |
|---|---|---|---|---|---|
| baltkrievi | 119 702 | 97 150 | 73 781 | 58 632 | 54 645 |
Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir trešā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā:
| Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[2] | ||||
|---|---|---|---|---|
| Krievi (497 403) | 24.1% | |||
| Ukraiņi (67 856) | 3.3% | |||
| Baltkrievi (60 445) | 2.9% | |||
| Poļi (39 939) | 1.9% | |||
| Lietuvieši (23 658) | 1.1% | |||
| Cita tautība (67 112) | 3.3% | |||
| Nav izvēlēta (52 042) | 2.5% | |||
Valoda un kultūra
Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runākrieviski, 9,3 % baltkrievu runālatviski, betbaltkrievu valodu ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.[3]Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību.
Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni.
2011. gadāLatvijas Baltkrievu savienība arRīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības,Liepājas Metalurga unIļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu–latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodnieceMirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavojaBaltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[4][5]
Pēcprotestiem Baltkrievijā (2020–2021) uz Latviju pārcēlās daudzi Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji, IT speciālisti un uzņēmēji.[6] Tika dibināta baltkrievu biedrība “Supolka”.
Baltkrievi ir ļoti ietekmējusies nobaltu tautām (latviešu,lietuviešu) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami ganantropoloģijā, gan valodas materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamosbaltismus, kas izpaužas, piemēram, vietvārdos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Baltu un slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, kādēļ baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta.
| ||||||
