| Valsts policija | |
 | |
| Valsts policijas emblēma | |
| Devīze | Mūsu darbs Jūsu drošībai! |
| Pamatinformācija | |
|---|---|
| Dibināta | 1918. gadā |
| Likvidēta | 1940. gadā |
| Atjaunota | 1991. gadā |
| Darbinieku skaits | 8167 |
| Jurisdikcija | |
| Valsts iestāde (darbības piekritība) | Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |
| Jurisdikcijas | Latvija |
| Vispārējs raksturojums |
|
| Iestādes struktūra | |
| Galvenais birojs | Rīga |
| Iestādes vadītājs | Armands Ruks, policijas ģenerālis priekštecisInts Ķuzis, policijas ģenerālis |
| Reģionālās pārvaldes | 5
|
| Telpas un aprīkojums | |
| Iecirkņi | 36
|
| Mājaslapa | |
| http://www.vp.gov.lv | |
Valsts policija ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena noIekšlietu ministrijas sistēmasiestādēm. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses.
Valsts policijas darbības tiesiskais pamats irLatvijas Republikas Satversme,likums "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš 2020. gada 13. oktobra Valsts policijas priekšnieks ir policijasģenerālis[1]Armands Ruks.
.jpg)
Latvijas policijas vēsture aizsākās1918. gada 5. decembrī, kadLatvijas Tautas padomes pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautībuMiķeļa Valtera vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā5. decembri atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.[2]
Latvijas Neatkarības karam beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visosLatvijas apriņķos, kā arīLiepājas,Daugavpils unRīgas prefektūrām. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica iekšlietu ministrs.[3] 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas (Interpola) locekli.[4]
Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gadā, pēcLatvijas Republikas okupācijas un iekļaušanas PSRS. 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi.Jūnija deportāciju laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.[3] Okupācijas gados kārtības uzturēšanu Latvijā veica ganVācijas Kārtības policija, ganpadomju milicija.
Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidotsAugstākajai Padomei pakļautais1. Policijas bataljons, kas sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību (1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, kurš 2010. gadā tika iekļautsNBS Militārajā policijā).[5] 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.[6]
Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".[7]
Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprotlatviešu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim[8] un psiholoģiskajām īpašībām[9] ir jāatbilstMinistru kabineta noteiktajām prasībām.
Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā.
| ||||||||
| Augstākais komandējošais sastāvs | Vecākais komandējošais sastāvs | Vidējais komandējošais sastāvs | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |  |  |  |  |  |  |  | |
 | Policijas ģenerālis | Policijas pulkvedis | Policijas pulkvežleitnants | Policijas majors | Policijas kapteinis | Policijas virsleitnants | Policijas leitnants | Policijas kursants |
| NATO | OF-6 | OF-5 | OF-4 | OF-3 | OF-2 | OF-1a | OF-1b | OF-D |
| |||||
| Jaunākais komandējošais sastāvs | Ierindas sastāvs | ||||
|---|---|---|---|---|---|
 |  |  |  |  | |
| Policijas virsnieka vietnieks | Policijas virsseržants | Policijas seržants | Policijas kaprālis | Policijas ierindnieks |
| NATO | OR-7 | OR-6 | OR-5 | OR-4 | OR-2 |
|
