Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, iedzīvotāji nemitīgi rada no jauna mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu.[1]
Ideja par NKM guva likumīgu pamatu 2016. gada 1. decembrī, kad Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums.[2] Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts.
Saskaņā ar likumu tika izveidota konsultatīva Nemateriālā kultūras mantojuma padome, bet īstenot valsts politiku NKM lietās tika uzdots Latvijas Nacionālajam kultūras centram.[2]
Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas vērtības, kas ir iekļautasUNESCO starptautiskajos sarakstos —Baltijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija un simbolisms, unsuitu kultūrtelpa.[1]
 | Šis arkultūru saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to. |