| Latvijas Ministru prezidents | |
|---|---|
 Ministru prezidenta karogs | |
| Pirmais | Kārlis Ulmanis |
 |
|---|
| Šis raksts ir daļa no sērijas: Latvija — politika un valdība |
|
|
| Latvijas portāls |
Latvijas Republikas Ministru prezidents irLatvijasMinistru kabineta vadītājs, valstspremjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēcValsts prezidenta unSaeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2023. gada 15. septembra Ministru prezidents irEvika Siliņa.
Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bijaLatvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (šo amatu ieņēmaIvars Godmanis).
Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidātsSaeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents unMinistru kabinets sāk pildīt savus pienākumus.
Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā),Ministru prezidenta biedru, Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.[1]
Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās pēc savas kompetences sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.
Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas.
Ministru prezidenta pārraudzībā irKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Informācijas analīzes dienests.[1]
Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs.
Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.
Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.
Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas.
Skatīt arī:Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Latvijas Republikas Ministru prezidents.
| ||||||||||||||
.jpg)
