Lapsa ir plēsīgs dažādusuņu dzimtas ģinšu pārstāvis, kuram raksturīgs smails purns un kupla aste. Par lapsām sauc visaslapsu cilts (Vulpini) sugas, kā arī atsevišķas sugas nosuņu cilts (Canini) unsuņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae). Lapsas no lapsu cilts (Vulpini), lai izceltu piederību šai ciltij, bieži sauc par īstajām lapsām.
Šajā sistemātikā apkopotas ģintis, kuru sugu dzīvniekus mēdz saukt par lapsām. Suņu cilts sugas bieži sauc gan par lapsām, gan vilkiem, gan suņiem. Šajā uzskaitījumā ir arī dažādu sugu zorro, kas burtiskā tulkojumā nospāņu valodas nozīmē ‘lapsa’. Suņu cilts lapsas ir sastopamas tikaiDienvidamerikā, savukārtlielausu lapsas sastopamas tikaiĀfrikā, betpelēkās lapsas —Ziemeļamerikā.
Lapsu medības 16. gadsimtā ļoti populāras kļuvaAnglijas Karalistē. Mūsdienās tāsAnglijā unVelsā ir aizliegtas, toties ar lapsu medībām var nodarboties joprojāmSkotijā unĪrijā.
Deviņastu lapsakicune, kura uzbrūk princimHanzoku (japāņu mitoloģija)
Lapsa daudzu tautu kultūrās, it īpaši Eiropas un Āzijas tautu kultūrās, simbolizē viltīgu dzīvnieku vai arī dzīvnieku, kuram ir maģiskas spējas, dažreiz pat spējot pārvērsties par citām būtnēm. Lapsas ir arī tēli ar ļaunprātību. Šajās formās lapsa nereti tiek attēlota arīmasu kultūrā,kinofilmās unliteratūrā.
