Lantānu 1839. gadā piesārņotācērija nitrātā atklāja zviedru ķīmiķisKarls Gustavs Mosanders (Carl Gustaf Mosander). Relatīvi tīrā veidā pirmo reizi tas tika iegūts 1923. gadā. Elementa nosaukums ir veidots nogrieķu vārdaλανθάνειν (lanthánein), kas nozīmē ‘palikt nemanītam’.[1]
Lantāns dabā tīrā veidā nekad nav atrasts. Lai gan lantāns irretzemju elements, tā koncentrācijaZemes garozā ir salīdzinoši liela — aptuveni 32 daļiņas no miljona. Tas vienmēr ir sastopams kopā ar citiem retzemju elementiem, īpaši arcēriju un citiemlantanīdiem. No minerāliem, kas satur lantānu, visbiežāk sastopami irmonacīts ((Ce,La)PO4) unbastnezīts ((Ce,La,Y)CO3F).
Dabā ir sastopami divi lantānaizotopi: lantāns-139 (99,9119 % no kopējā lantāna daudzuma) un lantāns-138 (0,08881 %).[2] Mākslīgi ir iegūti vēl 37radioizotopi, kurumasas skaitlis ir no 117 līdz 155.
Lantanīdu galvenokārt iegūst nomonacīta smiltīm.
