Līči bieži veidojas ūdenstilpeskrastos ar nevienmērīguģeoloģisko uzbūvi, kurviļņu un/vaistraumes enerģija ātrāk izskalo mazāk noturīgos iežus un lēnāk — noturīgākos iežus. Līčiem var būt arī cita izcelsme, piemēramtektoniska izcelsme, kad noteikta zemes platība iegrimst un/vai cita paceļas, līčus var veidot arīledājs, erodējot grunti savā ceļā. Ir arī citi līču veidošanās mehānismi.
Ne vienmēr skaidri nošķirama robeža starp līčiem un citu veidu ūdenstilpēm, piemēram, jūrām — šeit vairāk balstās uz tradīciju nevis uz noteiktu ģeogrāfijas definīciju ievērošanu. Piemēram,Baltā jūraģeomorfoloģiski būtiski neatšķiras noPersijas līča. Ir gadījumi, kad ūdenstilpe tiek saukta par līci, kaut arī tā nav pilnībā nošķirta no trim pusēm — piemēramAdenas līcis ir savienots arSarkano jūru.
Latviski par līčiem dēvē gan ļoti lielus okeāna līčus (Bengālijas līcis), gan ļoti mazus upju ielokus. Citās valodās atkarībā no izmēra līčus apzīmē ar dažādiem vārdiem. Piemēramangliski liels līcis saucasbay, kamēr mazs līcis —sound. Latviski abos gadījumos tiek lietots vārds "līcis".
