Movatterモバイル変換


[0]ホーム

URL:


Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Kuveita

Vikipēdijas lapa
Kuveitas Valsts
دولة الكويت
Dawlat al-Kuwait
Kuveitas karogsKuveitas ģerbonis
KarogsĢerbonis
Himna: "Al-Nasheed Al-Watani"
Location of Kuveita
Location of Kuveita
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kuveita
820)29°22′N47°58′E /29.367°N 47.967°E /29.367; 47.967
Valsts valodasarābu valoda
DemonīmsKuwaiti
ValdībaVienota konstitucionālā monarhija[1]
 - EmīrsMišals Al-Ahmads Al-Džabers Al-Sabahs
 - PremjerministrsMohammad Sabah Al-Salem Al-Sabahs
Dibināšana
 - Pirmā apdzīvotā vieta1703 
 - Anglijas—Osmaņu impērijas konvencija1913 
 - Neatkarība noApvienotās Karalistes
1961. gada 19. jūnijs 
Platība
 - Kopā 17 820 km² (157.)
Iedzīvotāji
 - iedzīvotāji 2022. gadā4 294 621 (137.)
 - 2005. gada tautas skaitīšana2 213 403[2] 
 - Blīvums200,2/km² (61.)
IKP (PPP)2011. gada aprēķins
 - Kopā$163,671 miljardi[3] 
 - Uz iedzīvotāju$58 080[3] 
IKP (nominālais)2011. gada aprēķins
 - Kopā$185,500 miljardi[3] 
 - Uz iedzīvotāju$65 826[3] 
TAI (2011)0,760 (63.)
ValūtaKuveitas dinārs (KWD)
Laika joslaAST(UTC+3)
 - Vasarā (DST)nav (UTC+3)
Interneta domēns.kw
Tālsarunu kods++965

Kuveita ir valstsĀzijā piePersijas līča.ANO dalībniece no1963. gada, Arābu valstu līgas locekle no1961. gada. Valsts iekārta:konstitucionālā monarhija. Valsts galva —emīrs, valdību vada premjerministrs. Likumdevēja varu realizē emīrs un Nacionālā Asambleja (50 deputāti).

Kuveita irArābu līgas,Līča arābu valstu sadarbības padomes,Islāma sadarbības organizācijas,Nepievienošanās kustības unOPEC dalībvalsts. Tā ir viena no OPEC dibinātājvalstīm.

Vēsture

[rediģēt |labot pirmkodu]

Neatkarību no Lielbritānijas ieguva 1961. gada 19. jūnijā. 7 gadsimtus ietilpa Arābu kalifātā, 16. gadsimtā —Osmaņu impērijā, 1899. gadā kļuva par britu protektorātu. 1990. gada augustā valsti okupējaIrāka, bet 1991. gada janvārī Kuveitu atbrīvojaASV unLielbritānijas karaspēks.

2024. gadā, kā iemeslu minot pārmērīgu politisko spriedzi, emīrs Mišals al-Ahmeds al-Džābirs as-Sabāhs atlaida parlamentu un apturēja vairāku konstitūcijas punktu darbību. Parlamenta funkcijas viņš uzņēmās pats kopā ar valdību.[4]

Iedzīvotāji

[rediģēt |labot pirmkodu]

Pēc 2013. gada datiem Kuveitā dzīvoja apmēram 2 700 000 iedzīvotāju, no tiem ap 1 300 000 bijanepilsoņi. Imigrantiem praktiski nav iespējams iegūt pilsonību.[5]

Nacionālais sastāvs

[rediģēt |labot pirmkodu]
  • 45% kuveitieši
  • 35% citi arābi
  • 9% pakistānieši
  • 7% indieši
  • 4% irāņi

2009. gadā Kuveitas indiešu skaits sasniedza apmēram 580 000.[6]

Iedzīvotāju vecuma struktūra

[rediģēt |labot pirmkodu]
  • 0–14 gadi — 28,76%
  • 15–64 gadi — 68,82%
  • 65 un vairāk gadi — 2,42%

Iedzīvotāju dabiskā kustība uz 1000 iedzīvotājiem:

Zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem — 11,18 (2001) Dzimstības koeficients — 3,2 bērni uz vienu sievieti. Vidējais mūža ilgums vīriešiem — 75 gadi, sievietēm — 77 gadi. 0,12% iedzīvotāju ir inficēti ar HIV/AIDS. Rakstīt un lasīt prot 78,6% iedzīvotāju. Uz 100 vīriešiem ir 91 sieviete. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji — 1,3 miljoni, no tiem rūpniecībā nodarbināti 25,1%, lauksaimniecībā 1,2%. Pilsētās dzīvo 97% iedzīvotāju.

Reliģija:musulmaņi 85%, pārējie 15% (kristieši,hinduisti).

Saimniecība

[rediģēt |labot pirmkodu]

Ekonomikas pamatā naftas ieguve. Valsts bagāta arnaftu undabasgāzi. Naftas krājumi tiek vērtēti uz 13 miljardiem tonnu.

IKP uz vienu iedzīvotāju ir 15 000 dolāru, no tiem rūpniecība dod 55% un pakalpojumi 45%. Valsts ražo 31,6 miljardus kWh elektroenerģijas, gandrīz visu enerģiju saražo termoelektrostacijas no dabasgāzes un mazuta. Daļu no tās eksportē.Naftas pārstrāde un jūras ūdens atsāļošana. Saldūdeni iegūst arī no pazemes ūdeņiem un importē. Sašķidrinātās gāzes ražošana. Ganības aizņem 8% teritorijas. Lauksaimniecība iespējama tikai oāzēs (dateļpalmas, ķirbjaugi). Klejotājlopkopība (aitas, kazas, kamieļi). Attīstīta putnkopība. Zivju un garneļu zveja,pērļu unperlamutra ieguve.

Autoceļi 4450 km, no tiem ar cieto segumu 3590 km, naftas vadi 877 km,naftas produktu vadi 40 km, gāzes vadi 165 km. Tirdzniecības flotes ietilpība 2,5 milj. bruto reģ. tonnu. Ostas:Kuveita,Šuaiba,Mina el Ahmadī. Starptautiskā lidosta Kuveitā. Eksportē naftu un naftas produktus, sašķidrināto gāzi. Importē pārtiku, konstrukcijas materiālus, transporta līdzekļus, apģērbu. Galvenie tirdzn partneri:ASV,Japāna,Lielbritānija,Nīderlande.

Neraugoties uz izejvielu daudzumu un pārstrādes jaudām valstī, 2024. gadā tajā sākās elektroenerģijas padeves pārtraukumi, jo elektrostacijām pietrūka degvielas.[7]

Atsauces

[rediģēt |labot pirmkodu]
  1. «CIA – The World Factbook – Kuwait». Cia.gov. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2016-05-21. Skatīts:2013-01-14.
  2. «Population of Kuwait». Kuwait Government Online. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2013. gada 17. janvārī. Skatīts: 2013. gada 8. martā.
  3. 1234«Kuwait». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 19. aprīlis.
  4. https://www.trtrussian.com/novosti/emir-kuvejta-raspustil-parlament-18111580.«Эмир Кувейта распустил парламент».Эмир Кувейта распустил парламент (ru-RU). Arhivēts nooriģināla, laiks: 2024-05-13. Skatīts:2024-05-13.
  5. «Kuwait Guide: Citizenship, Is it possible to become a national of Kuwait? As a foreigner, you won’t be grant».Justlanded.com. 2009. gada 9. septembris. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
  6. «A microcosm of India in the heart of oil-rich Kuwait».Economic Times. 2009. gada 7. aprīlis. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2013. gada 17. janvārī. Skatīts: 2009. gada 4. oktobris.
  7. В Кувейте начались веерные отключения электричества

Ārējās saites

[rediģēt |labot pirmkodu]
Aizmetņa ikonaŠis arĀziju saistītais raksts irnepilnīgs. Jūs varatdot savu ieguldījumu Vikipēdijā,papildinot to.
Pašpasludinātās valstis
Atkarīgās teritorijas
Teritorijas ar nenoregulētu statusu
Dalībvalstis
Novērotāji
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuveita&oldid=4404263"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:

[8]ページ先頭

©2009-2026 Movatter.jp