Kutikula ir ārējs epidermasapvalks, kas sedz dažādus dzīvosorganismus vai to daļas. Kutikulas ir mehāniski stingras, bet elastīgas, pildot aizsardzības funkciju no ārējās vides. Ķīmiski tās sastāv noorganiskām vielām. Dažādi kutikulu tipi navhomoloģiski, bet atšķiras pēc izcelsmes,struktūras, funkcijām un ķīmiskā sastāva.
Augu kutikula ir vaskveidīgs slānītis (nokutīna), kas klāj dažu daudzgadīgu sauszemes augu daļu virsmu (galvenokārt,lapu,stumbru unaugļu epidermu). Tā pilda aizsardzības un balsta funkcijas, aizturotūdens šķīdumus,gāzes unslimību izraisošus organismus. Kutikulas galvenā sastāvdaļa ir kutīns, kuru sintezēepidermas šūnas, sekretējot to uz ārpusi un piesūcinot ar to audu ārējo apvalku. Kutikulai ir slāņaina struktūra, un tā sastāv nocelulozes,pektīna, kutīna unvaska. Bieza kutikula, kas blīvi segta ar vaska kristaliem, ir raksturīgakserofītiem, aizsargājot tos no liekiemmitruma zudumiem. Kutikulu virsmas struktūra var tikt izmantota, kā augusugu diagnostiska īpašība.
Bezmugurkaulnieku kutikula, kuru veido vienslāņa epitēlija (hipodermas) šūnas, pilda, galvenokārt, aizsardzības un balsta funkcijas. Kutikula var sacietēt (piemēram,posmkājiem), tāpēc dzīvnieka augšanas gaitā tā tiek regulāri nomesta. Kutikulas sastāvā parasti irhitīns, kas kopā ar minerālajām unolbaltumvielām piedod tai mehānisku stingrību, betlipīdi - ūdensnecaurlaidību. Kutikula vispirms parādās pietārpiem arprimāro ķermeņa dobumu. Dažādām bezmugurkaulnieku grupām kutikula atšķirtas pēc ķīmiskā sastāva un uzbūves. Kutikulas sekundārie veidojumi var būtzvīņas, vairodziņi, matiņi unskropstiņas.
Mugurkaulnieku kutikula ir mikroskopisku bārkstiņu kopums uz epitēlija šūnu virsmas, kas izklāj iekšējos orgānus (zarnu traktu,elpošanas ceļus,nieruurīna kanālus).Fermentu klātbūtne kutikulā liecina par tās dalību orgānu funkcionēšanā.
Cilvēkiem kutikula ir blīvsādas valnītis, kas aptver naga plātninaga apakšējā daļā. Tā pilda aizsardzības funkciju, neļaujot svešķermeņiem unbaktērijām piekļūt naga augšanas zonai. Kutikulas malu veido atmirušāsšūnas. Izžūstot un pēc tam atslāņojoties, šī mala var sākt plaisāt un kļūt atskabargaina.