Krusa ir cietunokrišņu veids, parasti novērojamavasarā, izkrīt nogubu lietusmākoņiem kopā arlietu. Krusas graudiņi ir lodveidaledus bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumāmākoņu iekšpusē,[1] kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemāgaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojotledus kristālus. Bieži krusa ir novērojama kopā ar spēcīgunegaisu unlietusgāzēm.
Krusas graudu lielums parasti ir no viena līdz vairākiem milimetriem, taču ir redzēti arī krusas graudi, kuru izmērs ir bijis pat vairākicentimetri, betmasa pat 1kg un vairāk. 1981. gadāĶīnā reģistrēti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi.[nepieciešama atsauce] Krusas graudi sastāv no vairākiemledus slāņiem un jo spēcīgāka ir augšupejošā gaisa masukonvekcija, jo lielāku smagumu tā spēj celt un lielāki būs krusas graudi. Tas tādēļ, ka veidojoties tie gaisā pavada daudz ilgāku laiku.
Nokritušās krusas slāņa biezums dažreiz var sasniegt pāris centimetrus. Krusa var ilgt no minūtes līdz pusstundai, parasti 5—10minūtes, ļoti retos gadījumos pat līdzstundai.
1888. gadāIndijas ziemeļos spēcīgs krusas lietus nogalināja vairāk nekā 250 cilvēkus[2] un vairāk nekā 1600 govis un aitas. Spēcīga krusa var sabojāt ēkas, transportlīdzekļus, labību. Cilvēki ir mēģinājuši rast veidus, kā to novērst. 18. gadsimtā tika izgatavoti īpašikrusas lielgabali, baznīcās tika zvanīti zvani. Mūsdienās ar lidaparātiem ir mēģināts mākoņos kaisīt ķīmiskas vielas. Nav tiešu pierādījumu, ka kāda no šīm metodēm būtu efektīva.[2]
Nereti mākoņu iekšpusē temperatūra nokrītas no -20 °C līdz -40 °C, un ūdens pilieni tajāsasalst kopā. Krītot lejā, tie apaug ar vēl vienuledus kārtiņu. Augšupejošās gaisa masas ledus gabaliņus uznes augšā, un tie atkal sāk krist lejup. Šādi augšup lejup ledus gabaliņi var kustēties vairākas reizes, līdz tie kļūst pietiekami smagi. Ja tie krīt lejup ar ātrumu, kas lielāks par 40 km/h, tad nepaspēj izkust un ir izveidojusies krusa.
Ja pārgriež krusas graudu, var redzēt ledus slāņus, kas veidojušies, krusas graudam “augot”. Tas ir kā sīpols. Kārtējais slānis krusas graudā izveidojas katrā tās pacelšanās laikā, kad to uznes augšupejošās gaisa masas.
Rakstā[3] tiek atspēkota Dekarta teorija par krusas veidošanos, kuru tagad ir akceptējuši meteorologi, un tiek izvirzīta jauna teorija. Zibens spēlē galveno lomu krusas veidošanā. Zibens ir adiabātisks process, un tā izlāde izraisa strauju ūdens iekšējās enerģijas samazināšanos, kas izraisa sasalšanu un krusas veidošanos. Pateicoties pēkšņai zibens izlādei, ūdens nekristalizējas, bet pārvēršas necaurspīdīgā amorfā formā.
