Kristietība (grieķu:Xριστός,Khristos) irmonoteiskareliģija, kas balstās uzJēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstītaJaunajā Derībā. Saskaņā ar to Jēzus irMesija, kā pravietotsVecajā Derībā. Kristietība ir pasaulē visizplatītākā reliģija.[1] Tiek uzskatīts, ka visā pasaulē ir no 1,5[2][3] līdz 2,2 miljardiem[4][5] reliģijas sekotāju.
Kristietībassvētie raksti irBībele. Kristietības izcelsme saistīta arjūdaismu, ar kuru tai ir kopīga daļa svēto rakstu, kā arī agrīnā vēsture. Kristiešu rakstos vārds "kristieši" pirmoreiz parādāsApustuļu darbos 11:26.
Kristietībai, tāpat kā jūdaismā, ir savu vērtību sistēma, taču atšķirībā no jūdaisma, kristietības centrālais tēls nav patsDievs, bet ganJēzus Kristus — Dieva dēls un tā iemiesojums Zemes virsū. Tāpat kristietības pamatā ir nevis Dieva atklāsme cilvēkiem (praviešiem) kā jūdaismā, bet gan sekošana Jēzus piemēram — viņa rīcībai, uzvedības normām, attieksmei pret lietām un cilvēkiem. Lai gan neticīgajiem šīs atšķirības varētu nelikties nozīmīgas, jūdaisma sludinātājiem un teorētiķiem tās šķita krasā pretrunā ar konsekvento monoteismu un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ kristietība kļuva par patstāvīgu reliģiju.
Kristietība radās mūsu ēras sākumāJūdejā,Romas impērijā un izplatījās pa visu impēriju un arī ārpus tās.Kristietību var uzskatīt par vienu no galvenajiemEiropas konsolidēšanas faktoriem pēc Romas impērijas sabrukuma. It īpaši par klasiskāsvalsts untiesību saglabāšanas un atjaunošanas faktoru, kas kalpoja par visas vēlākās Eiropascivilizācijas idejisko unētisko pamatu.
Kristietība ir sadalījusies vairāk nekā 28 000[nepieciešamaatsauce]konfesijās vai grupās, tādēļ ir grūti izveidot pilnīgu sarakstu, kurā būtu iekļautas visas ticības, kas attiecas uz kristiešiem. Reliģijas centrā tomēr paliek ticībaJēzum Kristum kā vienai konkrētai personai, kuruDievs sūtījis uz zemi, lai glābtu cilvēkus. Kristieši uzskata, ka Jēzum bija jācieš, jāmirst unjāceļas augšā no mirušajiem, lai izpirktu cilvēku grēkus un atgrieztu viņiem ticību Dievam. Kristiešu skatījums uz Jēzus jauno dzīvi pēc viņa nāves ir kā cerība, ka arī viņiem var tikt dota mūžīgā dzīve.
Kristiešu dzīvē no visām lietām vissvarīgākā irmīlestība pretDievu. Kristietība arī liek cilvēkiem vienam otru mīlēt. Cilvēki arīdzan tiek aicināti piedot viens otram, būt pazemīgiem, laipniem un pacietīgiem.
Kristieši visu cauru gadu dažādos veidos pauž savu ticību. Daudzi kristieši regulāri apmeklēdievkalpojumus, kas parasti notieksvētdienās. Dievkalpojumi parasti ietver dziedāšanu, Bībeles lasījumus unsprediķi vai mācību, bet citas sīkākas detaļas un procesa ilgums atšķiras dažādāspareizticīgo,protestantu unRomas katoļu tradīcijās.
Daudzās kristīgajās baznīcās notiek arīkristības unsvētā vakarēdiena ceremonijas. Kristības ir rituāls, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā kopienā. Savukārt vakarēdiens irsakraments, kura mērķis ir atcerēties Jēzu. AtcerotiesPēdējo vakarēdienu — Jēzus pēdējo maltīti ar viņa mācekļiem, daudzos dievkalpojumos baznīcēni ēdmaizi un dzervīnu.
Kristieši svin divus nozīmīgus notikumus no Jēzus Kristus dzīves. Šie svētki irZiemassvētki unLieldienas. Ziemassvētkos tiek svinēta Jēzus dzimšana. Patiesībā Jēzus dzimšanas datums ir nezināms, tāpēc dažādas konfesijas Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos. Daļa no kristiešu baznīcām tos svin25. decembrī, bet citi svin6. janvārī. Mūsdienās lielākā daļa baznīcu Ziemassvētkus svin divas dienas. Pavasarī tiek svinētasLieldienas, kas īpaši nozīmīgas kristiešiem ir tāpēc, ka šajā laikā Jēzus Kristus tikapiesists krustā, bet pēc tamaugšāmcēlās no mirušajiem. Katru gadu Lieldienu svinēšanas datums mainās.
16. gadsimtā radās sākumāreformācijas kustība, kuras mērķis bija reformēt Romas katoļu baznīcu, bet kuras dēļ notika baznīcas šķelšanās un izveidojās dažādasprotestantu konfesijas. Šīs baznīcas noraidīja vairākas Romas katoļu baznīcas pārliecības, tajā skaitā arī pāvesta autoritāti un dažādas mācības parparadīzi,šķīstītavu, taisnošanu u.c. Termins "protestantisms" ļoti bieži tiek attiecināts uz visām kristiešu konfesijām, kas nav Romas katoļi vai pareizticīgie. Pie protestantiem tiek pieskaitītiluterāņi,baptisti,Reformātu draudzes,Vasarsvētku draudzes,metodisti,kvēkeri,mennonīti un daudzi citi.
Šīs baznīcas atzīst pirmos trīs ekumeniskos koncilus —Nīkajas,Konstantinopoles unEfesas, bet noraidaHalkēdonas koncilā pieņemto dogmatisko formulējumu par Jēzus divām dabām — dievišķo un cilvēcīgo.
Kristietības aizsākumi ir meklējamiTuvo Austrumu zemēs. Tā ir attīstījusies noebreju reliģijasjūdaisma. Ebreji uzskatīja sevi par Dieva izvēlētu tautu. Viņi gaidījaMesiju, kas nestu Dieva ziņu un palīdzētu ebrejiem tikt vaļā no saviem ienaidniekiem. Ap 27.—29. gadu mūsu ērāJēzus sāka sludinātGalilejā. Daudziem cilvēkiem Jēzus patika viņa dziedināšanas spēju dēļ, kā arī tāpēc, ka viņš spēja sludināt reliģiju, izmantojot stāstus, kuros vilka paralēles ar reālo dzīvi. Daudzi uzskatīja, ka Jēzus ir solītais Mesija, taču citi, īpaši ebreju priesteri, vēlējās viņu apcietināt. Viens no Jēzus mācekļiem —Jūda nodeva viņu un izstāstīja varasiestādēm Jēzus atrašanās vietu. Jēzus tika apcietināts unnotiesāts uz nāvi.Bībelē tiek stāstīts, ka Jēzus trīs dienas pēc nāvesaugšāmcēlās un vēl 40 dienas pavadīja uz Zemes. Pēc tam viņš uzkāpa debesīs un sēž pie Dieva labās rokas.
Pēc Jēzus nāves cilvēki, kuri sevi dēvēja par kristiešiem, turpināja praktizēt reliģiju tādā pašā veidā kā ebreji. Vienīgi kristieši visu uzmanību veltīja Jēzum, bet ebreji uzskatīja, ka viņu glābējs vēl nav ieradies. Vēlāk misionārsSvētais Pāvils deva lielu ieguldījumu kristietības atdalīšanās procesā nojūdaisma. Viņš arī izplatīja Jēzus vēstījumu neebreju unpagānu vidū.
Kristietība izplatījās pa visuRomas impēriju un arī ārpus tās, par spīti tam, ka vairākus gadsimtus Romas impērijā tā bija aizliegta un notika kristiešu vajāšanas, līdz 313. gadāMilānas edikts atļāva reliģijas brīvību Romas impērijā. Baznīca Romas impērijā bija sadalīta diecēzēs, no kurām augstākās bijaRomas,Aleksandrijas,Antiohijas,Jeruzalemes un vēlāk arīKonstantinopoles. No šīm vienīgi Roma atradās impērijas rietumu daļā, tādēļ par rietumu baznīcas galvu izvirzījās Romas bīskaps (pāvests), tomēr bija arī draudzes, kas neatzina Romas autoritāti. Jau pirmajos gadsimtos, agrīnajā Baznīcā izveidojās hierarhiskās struktūras iezīmes —bīskapi,priesteri undiakoni.
3. gadsimta beigās — 4. gadsimta sākumā radās pirmie klosteri. Par vienu no klosteru sistēmas pamatlicējiem tiek uzskatītsNursijas Benedikts, kurš nodibināja arī pirmo mūku ordeni. Visa 4. gadsimta laikā baznīcas iekšienē notika divu galveno uzskatu sadursme —Trīsvienības atbalstītāji pretariāņiem, tomēr pamazām vairākosekumeniskajos koncilos (Nīkajas,Konstantinopoles u.c.) virsroku guva pirmie. Koncilos noformulēja arī citas ticības pamatnostādnes un priekšstatus. 380. gadā imperatorsTeodosijs I pasludināja kristietību par Romas valsts reliģiju, tomēr jau pēc viņa nāves impērija sadalījāsRietumromas unAustrumromas impērijās, kas radīja pamatu, lai baznīca abās valstīs arvien vairāk attālinātos viena no otras. Formālabaznīcas šķelšanās tomēr notika tikai 1054. gadā, kurā izveidojāsRomas unKonstantinopoles baznīcas.
7. gadsimta beigās lielas bijušās Romas impērijas teritorijas iekarojaIslāmakalifāts, tomēr Eiropa, izņemotIbērijas pussalas dienvidu daļu, palika neieņemta. 15. gadsimtā kristīgo baznīcu Dienvidaustrumeiropā apdraudēja augošāOsmaņu impērija (Konstantinopoles krišana 1453. gadā). 16. gadsimta sākumā Rietumeiropā sākāsreformācijas kustība, kuras mērķis bija tuvināt kristīgo baznīcu tās pirmsākumiem. Reformācijā no katoļu baznīcas, atdalījās vairākas konfesijas —luterāņi,kalvinisti,anglikāņi u.c. Šajā laikā notika arīlielie ģeogrāfiskie atklājumi, kuri veicināja kristietības izplatīšanos citos kontinentos, un mūsdienās kristietība ir lielākā reliģija pasaulē.
↑(angliski) "between 1,250 and 1,750 million adherents, depending on the criteria employed" (McGrath, Alister E.Christianity: An Introduction. Blackwell Publishing (2006).ISBN 1-4051-0899-1, page xvl.)
↑(angliski) "1.5 thousand million Christians" (Hinnells, John R.The Routledge Companion to the Study of Religion (2005), p. 441.)
↑(angliski) 33.2% of 6.7 billion world population (under the section 'People')«World». CIA world facts. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2010.gada 5.janvārī. Skatīts: 2010.gada 9.martā.Arhivēts 2010.gada 5.janvārī,Wayback Machine vietnē.
