Kriptonu 1898. gadā atklāja un pirmo reizi tīrā veidā ieguva skotu ķīmiķis sersViljams Remzijs un viņa studentsMoriss Traverss (Morris Travers), pētotgaisa sastāvu. Ķīmiskā elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārdaκρυπτός (kryptós), kas nozīmē "noslēpts".
No 1960. līdz 1983. gadam bijis spēkā šāda garuma mērvienībasmetra definīcija: metrs ir attālums, kurā1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotāsoranžas gaismasviļņa garums.
Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidāZemes atmosfērā. Gaisā kriptona daļiņu koncentrācija ir apmēram viens pret miljonu.Marsa atmosfērā ir apmēram 0,3 kriptona daļiņas uz miljonu,[1] savukārtVisumā vēl mazāk — 0,04 daļinas uz miljonu.
Dabā ir sastopami pieci stabili kriptonaizotopi un viensradioaktīvs izotops. Vislielāko daļu veido kriptons-84 (56,987% no kopējā kriptona daudzuma).[2] Pārējie izotopi ir kriptons-86 (17,279%), kriptons-83 (11,500%), kriptons-82 (11,593%), kriptons-80 (2,286%) un radioaktīvais kriptons-78 (0,355%).[2] Ir zināmi vēl 27 izotopi, kas iegūti laboratorijas apstākļos. Tomasas skaitlis ir robežās no 69 līdz 101.
Kriptonam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.
