
Krievu nacionālisms (krievu:Русский национализм) ir politiskaideoloģija,nacionālisma paveids, kura galvenais jēdziens irkrievu tauta.
Krievu nacionālisms pirmo reizi popularitāti ieguva 19. gadsimta sākumā, tas bija cieši saistīts arpanslāvismu, kā arī arpareizticīgo reliģiskopatriotismu.Padomju Krievijā unPSRS internacionālistiskāmarksisma ideoloģija noliedza nacionālās intereses un cīnījās pret "lielkrievušovinismu". Tomēr šī politika kopumā ir bijusi neveiksmīga. Komunistiskās partijas ideoloģija laika gaitā ieguva nacionālas iezīmes. Sabiedrības apziņā tika atjaunots jēdziens "krieviskums", kas faktiski kļuva parpadomju identitātes sinonīmu.

20. gadsimta beigās krievu nacionālisms nostiprinājās.[1] 1991. gadā lielākā daļa krievu (80%) par savu dzimteni sauca visu Padomju Savienību.
Šodien visas krievu nacionālistupartijasKrievijā ir oficiāli likvidētas. Tomēr daudzi valdībai lojāli nacionālisti ir iesaistītiKrievijas iebrukumā Ukrainā.[2][3] Pēc iebrukuma krievu nacionālisms faktiski kļuva par sinonīmurašismam.
Krievu nacionālismsLatvijā attīstījāsBaltijas pārkrievošanas laikā līdz1905. gada revolūcijai, pēcLatvijas okupācijas 1940. gadā unnacionālkomunistu sagrāves 1959. gadā. Publiski tas saasinājāsLatvijas neatkarības atjaunošanas laikā, jo daudziemLatvijas krieviem tas nozīmēja fundamentālu statusa maiņu – no valdošās nācijas uz “svešzemniekiem”, “migrantiem”, “okupantiem”.[4] Mūsdienās krievu nacionālisms Latvijā parasti izpaužas kā apzināta nevēlēšanās mācītiesvalsts valodu un respektēt vietējokultūru.