Krievijas Federācijas Konstitūcija irKrievijas Federācijas pamatlikums; vienīgais tiesiski politiskais akts, kam ir augstākais juridiskais spēks visāfederācijas teritorijā.[1]
Krievijas vēsturē (ieskaitotKrievijas PFSR periodu) pavisam ir bijušas piecas konstitūcijas, ieskaitot spēkā esošo. Pirmā tika pieņemta1918. gadā, pēdējā1993. gada12. decembrī visas Krievijas tautas balsojuma rezultātā, kas tika organizēts pēcKrievijas prezidenta izdotā 1993. gada15. oktobra rīkojuma.
1832. gadā izdevaKrievijas Impērijas likumu krājumu.Krievijas impērijas ķeizaram pildot1905. gada17. oktobra manifestā doto solījumu, 1906. gadā pieņēma "Valsts pamatlikumu" jaunu redakciju. 1918. gada10. jūlijā5. Viskrievijas Padomju kongresā pieņēmaKrievijas PFSR Konstitūciju. Atkārtoti konstitūcijas tika pieņemtas1925.,1937. un1978. gados:KPFSR 1925. gada Konstitūcija,KPFSR 1937. gada Konstitūcija,KPFSR 1978. gada Konstitūcija.
Šobrīd spēkā esošā Krievijas Konstitūcija sastāv no preambulas un divām daļām. Pirmā daļa sastāv no 9 nodaļām un 137 pantiem, kas nostiprina politiskās, sabiedriskās, tiesiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas Krievijas Federācijāā, cilvēku tiesības un brīvības, Krievijas federatīvo uzbūvi, sabiedrisko varas institūciju statusu, kā arī Konstitūcijas izmainīšanas un labošanas kārtību. Otrā daļa reglamentē noslēguma un pārejas stāvokli, tādējādi tā darbojas kā konstitucionāli tiesisko normu nepārtrauktības garants.
Krievijas Federācijas Konstitūcijas struktūru var aprakstīt šādi:
Krievijas Konstitūcijas Pirmās daļas 9. nodaļā tiek reglamentēta kārtība, kādā izdarāmi Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana. Tāpat šie jautājumi ir noregulēti1998. gada6. februāra Federālajā likumā "Par Krievijas Federācijas Konstitūcijas labojumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā". Turklāt, 135. Konstitūcijas pantā ir norādīts, ka ir jāuzraksta Federālais Konstitucionālais likums par Konstitucionālo Sapulci, taču līdz šim brīdim vēl nav uzrakstīts.
Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjekti - subjekti, kas var iesniegt priekšlikumus par labojumiem Konstitūcijā. Tie ir:
Konstitūcijas pārskatīšana no konstitucionālo labojumu iesniegšanas atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā tiek pieņemta jauna konstitūcija, bet otrajā gadījumā - esošajā Konstitūcijā tiek veikti labojumi. Labojumus var veikt tikai 3.-8. Konstitūcijas nodaļās. Lai veiktu labojumus 1., 2. vai 9. Konstitūcijas nodaļā, jāsāk Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra.
Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra sākas ar kāda no Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjektu iesniegtiem priekšlikumiem Valsts Domē par Konstitūcijas pārskatīšanu. Ja Valsts Dome priekšlikumus atbalsta (tam ir nepieciešams vismaz trīs piektdaļu deputātu atbalsts), tad piecu dienu laikā priekšlikumi tiek nosūtīti Federācijas padomei, kura tāpat var izteikt atbalstu tikai ar vismaz trīs piektdaļu padomes locekļu piekrišanu. Pēc tam ir jāsasauc Konstitucionālā sapulce - īpaša institūcija, kuras izveidošanas un darbības kārtība ir jāapraksta speciālā Federālā Konstitucionālā likumā. Konstitucionālā sapulce pieņem vienu no šiem lēmumiem:
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejamimultivides faili. Skatīt:Krievijas Konstitūcija.