Krekinga animācija, kurā redzamaoktāna molekulas sašķelšanās divos brīvajos radikāļos (šajā gadījumā — butilradikāļos). Viens butilradikālis pēc tam atrauj ūdeņraža atomu otram, veidojotbutānu unbutēnu — šī ir tipiska ogļūdeņražu disproporcionēšanās reakcija
Krekings (noangļu:to crack — sašķelt) ir piesātināto ogļūdeņražu (alkānu) termiskās pārvērtības.[1] Krekinga laikā tiek sarautas ķīmiskās saites kā starpoglekļa atomiem (C−C saites), tā arī starp oglekļa unūdeņraža atomiem (C−H saites) — notiek saišu homolītiska disociācija, un veidojasbrīvie radikāļi, kas pēc tam piedalāsdisproporcionēšanās un citās reakcijās.
Organiskajā ķīmijā unizrakteņu ģeoloģijā krekinga laikā, piemēram, garu ķēžuogļūdeņraži tiek pārveidoti par īsāku ķēžu ogļūdeņražiem, saraujot ogļūdeņražuķīmiskās saites. Tas nepieciešams, lai nonaftas varētu iegūt vairāk gaistošāku degvielu, piemēram,benzīna. Krekinga ātrums ir atkarīgs notemperatūras unkatalizatoru klātbūtnes. Krekingu iedala termiskajā krekingā un katalītiskajā krekingā. Katalītiskajam krekingam parasti nepieciešama zemāka temperatūra, turklāt, izmainot katalizatora sastāvu, var iegūt dažāda veida produktus. Krekinga laikā notiek ne tikai lielmolekulāru ogļūdeņražu sairšana mazmolekulāros, bet arī nepiesātināto ogļūdeņražu, ūdeņraža, kā arī brīva oglekļakvēpu veidā rašanās. Nesazarotie alkāni ar 6 un vairāk oglekļa atomiem piemērotu katalizatoru klātienē veidobenzolu un tā analogus — to sauc par alkānu aromatizāciju.
