Krabji jebīsastes vēži (Brachyura) irdesmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta. Šajā infrakārtā ir 6739sugas, kas iedalītas 93dzimtās. Tā ir gandrīz puse no visām desmitkājvēžu sugām. Par krabjiem sauc arī daudzas sugas, kuras nepieder krabju infrakārtai, piemēram,krabji vientuļnieki (Paguroidea),karaliskie krabji (Lithodidae) unporcelāna krabji (Porcellanidae). Krabju infrakārtas sugas tādēļ mēdz saukt arī parīstajiem krabjiem.
Krabji sastopami visos pasaulesokeānos unjūrās, kā arī dažādāssaldūdens tilpnēs. Dažas krabju sugas dzīvo arī uzsauszemes. Apmēram 850 sugas ir saldūdens, sauszemes vai daļējas sauszemes sugas,[2] kuras izplatītastropos un subtropos.
Krabjiem raksturīgs biezs eksoskelets un spīļu pāris. Dažādu sugu krabju izmērs variē no dažiem milimetriem līdz vairākiemmetriem. Mazākais irzirņu krabis (Pinnotheres pisum), kura ķermenis ir zirņa lielumā.[4] Bet lielākais irJapānas zirnekļkrabis (Macrocheira kaempferi), kura kopējais ķermeņa un kāju izplētums ir 4 metri.[5] Krabjiem galvenā pazīme ir īsā aste jeb īsais, saplacināts vēders, kas pilnībā paslēpies zem krūšu daļas. Arī zinātniskais nosaukums raksturo īso asti.Grieķu vārds βραχύς / brachys[6]latviski nozīmēīss un vārds οὐρά / οura -aste.[7]
Krabju sugām ir raksturīgsdzimumu dimorfisms.Tēviņiemspīles parasti ir lielākas nekāmātītēm.[8] Visizteiktāk šī īpašība izpaužasvijolniekkrabjiem (Uca), kuru tēviņiem viena spīle ir izteikti lielāka nekā otra spīle. Lielā spīle tiek izmantota savstarpējai komunikācijai, īpaši, lai piesaistītu mātītes.[9] Otra atšķirība starp tēviņiem un mātītēm ir vēdera (pleona) forma. Lielākajai daļai tēviņu vēders ir šaurs un trīsstūra formā, bet mātītēm tas ir plats un noapaļotā formā,[10] jo mātītes perē olas, kas piestiprinātas pie vēderkājām (pleopodiem)
Krabji pārvietojas sāniski, jo to kāju motorika visefektīgāk strādā uz sāniem.[11] Ir sugas, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļu, piemēram,varžu krabji (Raninidae),parastais zirnekļkrabis (Libinia emarginata) unkaravīrkrabis (Mictyris platycheles). Dažas sugas spēj peldēt, piemēram,šķēpastes krabji (Portunidae) unmēness krabji (Matutidae). Vairumam sugu raksturīga sarežģīta uzvedība - krabji sazinās bungājot vai mājot ar spīlēm; tēviņi mēdz cīnīties savā starpā par mātītēm, reizēm krabji cīnās arī par labākajām paslēptuvēm.
Krabji irvisēdāji, kas pārsvarā pārtiek noaļģēm, taču atkarībā no sugas tie ēd arīgliemjus,tārpus, citusdesmitkājvēžus,sēnes,baktērijas un oganiskos atkritumus. Daudzu sugu krabji vislabāk attīstās, ja barībā lieto ganaugus, gandzīvniekus. Krabji ir slaveni ar to, ka tie savā starpā sadarbojas, lai sagādātu barību un drošību savai ģimenei. Pārošanās laikā mātīte piemeklē drošu slēptuvi, kurā uzturas olu perēšanas laikā.[12]
Apmēram 20% no visiem pārtikā patērētajiem vēžveidīgajiem ir krabji. Katru gadu cilvēki apēd 1,5 miljonus tonnu krabju. No visiem krabjiem pārtikā vispopulārākais irJapānas zilais peldkrabis (Portunus trituberculatus), kas sastāda 1/5 daļu no apēstajiem krabjiem. Citas iecienītākās krabju sugas irzilais peldkrabis (Portunus pelagicus),zilais krabis (Callinectes sapidus),ēdamais krabis (Cancer pagurus),Dungeness krabis (Metacarcinus magister),purva krabis (Scylla serrata) u.c. Katru no šīm sugām gadā patērē vairāk kā 20 000 tonnas.[13]
Krabjus pārtikā lieto visā pasaulē, un tos gatavo dažādos veidos. Dažām sugām apēd visas sastāvdaļas, ieskaitot čaulu, piemēram,mīkstčaulas krabjus, citām sugām ēd tikai spīļu un kāju gaļu, piemēram,sniega krabjus (Chionoecetes).
Krabjus parasti vāra. BetAustrumāzijā krabju mātītes ēd arī jēlas.Āzijā krabjus gatavo ļoti asus, izmantojotčillī piparus vai asugaršvielu maisījumu, piemēram,Indijā ir populārsmasala garšvielās gatavots krabis.
↑Carrie E. Schweitzer & Rodney M. Feldmann (2010). "The oldest Brachyura (Decapoda: Homolodromioidea: Glaessneropsoidea) known to date (Jurassic)". Journal of Crustacean Biology 30 (2): 251–256. doi:10.1651/09-3231.1
↑R. von Sternberg & N. Cumberlidge (2001). "On the heterotreme-thoracotreme distinction in the Eubrachyura De Saint Laurent, 1980 (Decapoda: Brachyura)". Crustaceana 74 (4): 321–338. doi:10.1163/156854001300104417
↑Ray W. Ingle (1997). Crayfishes, Lobsters, and Crabs of Europe: An Illustrated Guide to Common and Traded Species. London: Chapman & Hall.ISBN 978-0-412-71060-5
↑A. G. Vidal-Gadea, M. D. Rinehart & J. H. Belanger (2008). "Skeletal adaptations for forwards and sideways walking in three species of decapod crustaceans". Arthropod Structure & Development 37 (2): 179–194. doi:10.1016/j.asd.2007.06.002.PMID 18089130
