Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejasLatgales augstienesAugšdaugavas pazeminājumā, kuru ziemeļos no ielejas norobežoDagdas pauguraine, bet dienvidos —Augšzemes augstienesSkrudalienas pauguraine. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.[5] Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.[6]
Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parksDaugavas loki, pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidūAugšdaugava.
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalnaDaugavas—Dņepras ūdensceļa malā (vikingusāgās tā dēvēta parDynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopamilatgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslusPolockas varjagu kņazamRagnvaldam, un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda).[7] 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļuJersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti.Livonijas krusta karu laikā pēcLetijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņamVisvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).
14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava.
16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu.[8] 1562. gadā pēcLivonijas kara unLivonijas Konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļautsPārdaugavas hercogistē. 1626. gadā Krāslavu nopirkaLīdinghauzenu-Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibinājajezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu.
Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfsJans Ludvigs Plāters noPlāteru dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz patPirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguvamiesta tiesības.[8] 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojāskatoļu seminārs un apriņķa skola.
1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust.[8] 1864. gadā pēc poļuJanvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvējaRīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.[8]
2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidotsKrāslavas novads. 2021. gadā to apvienoja arDagdas novadu, faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu.
Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc1920. gada Latvijas zemes reformas un muižu atsavināšanas pilī atradāsKrāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.[10]
Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.[11] 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.[12] 2021. gada novembrī tornis atjaunots.[13]
Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā.
Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfuPlāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības.
Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).
Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:[15]
SIA Vārpa;
AS Krāslavas Piens;
SIA ADLV;
SIA GL Plus;
SIA Krāslavas nami.
Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:[15]
Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10);
Mežizstrāde (02.20);
Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10);
14.Saeimas vēlēšanās Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partijuStabilitātei!. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados.[16] Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:[17]
Stabilitātei! - 18.67%;
Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%;
Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%;
Latvija Pirmajā vietā - 9.56%;
Latvijas Krievu Savienība - 7.57%.
Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.[15]