Movatterモバイル変換

[0]ホーム
URL:

Pāriet uz saturu
VikipēdijaBrīvā enciklopēdija
Meklēt

Krāslava

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdzienaKrāslava nozīmēm skatītnozīmju atdalīšanas lapu.
Krāslava
Novada pilsēta
Ģerbonis: Krāslava
Ģerbonis
Krāslava (Latvija)
Krāslava
Krāslava
Koordinātas:55°53′42″N27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E /55.89500; 27.16500Koordinātas:55°53′42″N27°09′54″E / 55.89500°N 27.16500°E /55.89500; 27.16500
ValstsKarogs: Latvija Latvija
NovadsKrāslavas novads
Pilsētas tiesībaskopš 1923. gada
Citi
nosaukumi		latgaliešu:Kruoslova
latīņu:Craslavia
vācu:Kreslau
krievu:Краслава
poļu:Krasław
Platība[1]
 • Kopējā9,2 km2
 • sauszeme8,6 km2
 • ūdens0,6 km2
Iedzīvotāji(2024)[2]
 • kopā6 854
 • blīvums799,8 iedz./km2
Laika joslaEET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST)EEST (UTC+3)
Pasta indeksiLV-560(1-3)
Mājaslapawww.kraslava.lv
Krāslava Vikikrātuvē

Krāslava (latgaliešu:Kruoslova)[4] irpilsētaLatvijas dienvidaustrumosDaugavas abos krastos (Latgales unSēlijas teritorijā),Krāslavas novada centrs.

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Krāslava atrodas šaurajā Daugavas ielejasLatgales augstienesAugšdaugavas pazeminājumā, kuru ziemeļos no ielejas norobežoDagdas pauguraine, bet dienvidos —Augšzemes augstienesSkrudalienas pauguraine. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −7 °C, jūlijā — +17 — +17,5 °C. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 155 dienas.[5] Lielākā daļa pilsētas atrodas Daugavas labajā krastā, kreisā krasta daļu sauc par Priedaini.[6]

Krāslavas rietumos, iekļaujot nelielu pilsētas daļu, sākas dabas parksDaugavas loki, pilsētas daļa gar Daugavu ietilpst aizsargājamo ainavu apvidūAugšdaugava.

Vēsture

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Buru laivas Daugavā pie Krāslavas (Napoleons Orda, 1876).

9. - 15.gadsimts

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām rakstītos avotos pieminētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, izveidojusies 9. gadsimtā pie pilskalnaDaugavas—Dņepras ūdensceļa malā (vikingusāgās tā dēvēta parDynasaiforgarðr jeb "Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt"). Sākot no 8. gadsimta, šeit ir sastopamilatgaļiem raksturīgie arheoloģiskie atradumi. 10. gadsimtā Krāslavas novada iedzīvotāji maksāja meslusPolockas varjagu kņazamRagnvaldam, un leģenda vēsta, ka Krāslavā uz dzīvi apmetusies viņa meita Ragneda (Ragnhilda).[7] 11.—12. gadsimtā Krāslavas novads ietilpa latgaļuJersikas valstī, kas atradās vasaļattiecībās ar Polockas kņazisti.Livonijas krusta karu laikā pēcLetijas zemju dalīšanas tas atdots atpakaļ Jersikas ķēniņamVisvaldim kā vasaļa lēnis (Lotigola).

14. gadsimtā Krāslavā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava.

16. - 18.gadsimts

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

16. un 17. gadsimtā Krāslavas īpašnieki bieži mainījās. 1558. gadā Krāslava kļuva par ordeņa lēņa muižu.[8] 1562. gadā pēcLivonijas kara unLivonijas Konfederācijas sabrukuma Krāslavas novads tika iekļautsPārdaugavas hercogistē. 1626. gadā Krāslavu nopirkaLīdinghauzenu-Volfu dzimta, jezuīts Jeremijs Līdinghauzens (Lüdinghausen) 1676. gadā nodibinājajezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu.

PēcPoļu—zviedru kara, laikaposmā no 1667. - 1772.gadam, Krāslavas novads ietilpaPolijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā esošajāLivonijas vaivadijā (sauktā par Inflantiju)

Kad 1729. gadā Krāslavas muižu nopirka grāfsJans Ludvigs Plāters noPlāteru dzimtas, viņa dzimtas īpašumā Krāslava palika līdz patPirmajam pasaules karam. Plāteri Krāslavu centās izveidot par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru, tādā veidā arī Krāslava ieguvamiesta tiesības.[8] 1730. gados pilsētā uzbūvēja divstāvu mūra rātsnamu. No 1757. līdz 1842. gadam Krāslavā darbojāskatoļu seminārs un apriņķa skola.

1772. gadā pēcPirmās Polijas -Lietuvas dalīšanas un Latgales kāDaugavas provinces pievienošanasKrievijas ImpērijasPleskavas guberņai, Krāslava no 1802. gada bijaVitebskas guberņas sastāvā.

1791. gadā pabeidza būvētKrāslavas pili — grāfuPlāteru rezidenci.

19. - 20.gadsimts

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

1808. gadā no Daugavpils uz Krāslavu (gan tikai līdz 1822. gadam) pārcēla Latgales administratīvās iestādes. Tomēr pēc 1826. gada ugunsgrēka miesta agrākais spožums pamazām sāka zust.[8] 1864. gadā pēc poļuJanvāra sacelšanās apspiešanas tika slēgts katoļu klosteris. Krāslava atkal atdzīvojās 1865. gadā, kad cauri Krāslavai izbūvējaRīgas—Daugavpils—Vitebskas dzelzceļu. 1893. gadā miests vēlreiz smagi cieta ugunsgrēkā. Pirms Pirmā pasaules kara Krāslava bija otrs lielākais miests Latvijā ar 10 500 iedzīvotājiem.[8]

1920. gada 7. janvārī,Latgales atbrīvošanas operācijas sākumā, Krāslavuieņēma Polijas karaspēks, atbrīvojot to noLatvijas SPR karaspēka.[9] 1920. gada 11. augustāKrievija atsacījās no teritoriālajām pretenzijām uz Latgali, arī Krāslavas novadu, kasde jure pārgāja Latvijas Republikas sastāvā. 1923. gada 16. aprīlī Latvijas valdība Krāslavas miestam piešķīra pilsētas tiesības.

1947. gadā Krāslava kļuva parKrāslavas apriņķa centru, no 1950. gada parKrāslavas rajona centru.

21.gadsimts

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

2001. gada 22. decembrī, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, tika izveidotsKrāslavas novads. 2021. gadā to apvienoja arDagdas novadu, faktiski atjaunojot agrāko Krāslavas rajonu.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Krāslavas pilsdrupas (D. Strukovs, 1864)
    Krāslavas pilsdrupas (D. Strukovs, 1864)
  • Skats pāri Daugavai pie Krāslavas (N. Orda, 1875—1876)
    Skats pāri Daugavai pie Krāslavas (N. Orda, 1875—1876)
  • Krāslavas rātsnams (N. Orda, 1875—1876)
    Krāslavas rātsnams (N. Orda, 1875—1876)
  • Plāteru pils (N. Orda, 1875—1876)
    Plāteru pils (N. Orda, 1875—1876)
  • Krāslavas tirgus skats (1918)
    Krāslavas tirgus skats (1918)
  • Krāslavas Brīvības iela (1898)
    Krāslavas Brīvības iela (1898)

Vēstures un kultūras objekti

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Plāteru pils Pils ielā ir celta vairāk kā 40 gadu laikā (1750—1791), 19. gadsimta sākumā tā pārbūvēta klasicisma stilā. Pēc1920. gada Latvijas zemes reformas un muižu atsavināšanas pilī atradāsKrāslavas Valsts ģimnāzija, vēlāk — vidusskola (1923—1972). Kopš 1972. gada pils bija izdemolētā stāvoklī, bet 1980. gados tika uzsākta ēkas ārsienu atjaunošana, kas tika pabeigta 2011. gadā.[10]
  • Plāteru bibliotēka Grāfu Plāteru ielā ir celta baroka stilā, grāfa Ludviga Plātera laikā bibliotēkā bijušas apmēram 20 000 grāmatas.
  • Krāslavas katoļu baznīca Sv. Ludvika laukumā. Celta pēc itāļu arhitektaAntonio Parokko projekta (1755—1767).
  • Krāslavas luterāņu baznīca — iesvētīta 1938. gada 30. oktobrī. 1954. gadā tās torni nojauca un baznīcas interjeru izpostīja.[11] 1984. gadā baznīcā iekārtoja Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zāli, kas tur atradās līdz 1996. gadam, kad to atguva draudze.[12] 2021. gada novembrī tornis atjaunots.[13]
  • Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca Brīvības ielā 28. Ierīkota 1864. gadā slēgtajā katoļu klosterī, kas būvēts 1789. gadā kā Sv. Vincenta slimnīcas katoļu kapliča.
  • Jāzepa Karņicka piemineklis (1838) Mīlestības kalniņā Augusta ielā.
  • Augusta akmens Augusta ielā pie mājas Nr. 12. Akmens sānos iekalts grāfuPlāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis „1729”. Šajā gadā Krāslavas muižu nopirka grāfs Plāters un šajā pašā gadā Krāslava ieguva miesta tiesības.
  • Krāslavas tirgus laukums Brīvības ielā, kas izveidots 1720.—1770. gados, tajā atradies miesta rātsnams (1752) un aptieka (1810).

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[14]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18977 834—    
19054 915−5.66%
191410 500+8.80%
19203 564−16.48%
19254 485+4.70%
GadsIedz.±% g.p.
19354 276−0.48%
19432 378−7.07%
19595 339+5.18%
19707 523+3.17%
197910 347+3.60%
GadsIedz.±% g.p.
198912 518+1.92%
200011 412−0.84%
20119 112−2.03%
20217 289−2.21%
gadsiedzīvotāju skaitslatviešikrievibaltkrievipoļiukraiņičigānilietuviešiigauņiebrejiun citi
193542761422435216647nez.nez.30nez.144464
1970752323342409168272881nez.26nez.103160
197910110336231312279895139nez.59nez.72172
1989125204294384327661139187nez.5013nez.225
20001141245672940230511901311335351870
20119112408523091548849112nez.37nez.nez.nez.
2021730331911733122959894nez.32nez.nez.172

Uzņēmējdarbība

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Lielākā daļa no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir zemnieku saimniecības, kā arī mazie un vidējie uzņēmēji. Pēc 2020. gada apgrozījuma datiem, 24 no Krāslavas novadā reģistrētajiem uzņēmumiem apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākie no tiem:[15]

  • SIA Vārpa;
  • AS Krāslavas Piens;
  • SIA ADLV;
  • SIA GL Plus;
  • SIA Krāslavas nami.

Nozaru dalījumā, lielākās nozares pēc NACE saimnieciskās klasifikācijas:[15]

  • Koka izstrādājumu ražošana (16.29), zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana (16.10);
  • Mežizstrāde (02.20);
  • Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) (01.50), graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana (01.10);
  • Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51);
  • Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos (47.11).

Politiskās un sociālās aktivitātes

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

14.Saeimas vēlēšanās Krāslavas novada vēlētāji atdeva balsu vairākumu par partijuStabilitātei!. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, augstāks balsu īpatsvars šai partijai tika atdots vēl vienīgi Augšdaugavas un Rēzeknes novados.[16] Kopumā, Krāslavas novadā visaugstākais atdoto balsu īpatsvars no visām derīgajām balsīm bija sekojošiem sarakstiem:[17]

  • Stabilitātei! - 18.67%;
  • Zaļo un zemnieku savienība - 16.54%;
  • Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa - 10.78%;
  • Latvija Pirmajā vietā - 9.56%;
  • Latvijas Krievu Savienība - 7.57%.

Novadā 2020. gadā bija reģistrētas 37 reliģiskās organizācijas.[15]

Cilvēki

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]

Krāslavā dzimuši:

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  • Krāslavas pils
    Krāslavas pils
  • Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrs
    Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrs
  • Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs
    Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs
  • Grāfu Plāteru parks
    Grāfu Plāteru parks
  • Rīgas iela
    Rīgas iela
  • Zvejnieku iela
    Zvejnieku iela
  • Skats uz Daugavu no Priedaines skatu torņa
    Skats uz Daugavu no Priedaines skatu torņa
  • Krāslavas panorāma (skats no Grāfu Plāteru parka)
    Krāslavas panorāma (skats no Grāfu Plāteru parka)

Atsauces

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
  1. ↑1,01,1«Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑2,02,1«Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑«Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑«Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā».Valsts valodas centrs. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 3. janvārī.
  5. ↑Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  6. ↑Latvijas PSR mazā enciklopēdija.2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  138. lpp.
  7. ↑«Kruoslovys suokumi: Adamova».Latgales Laiks (latviešu). Skatīts:2023-07-29.
  8. ↑8,08,18,28,3«Senā Krāslava | Visit Kraslava».www.visitkraslava.com. Skatīts:2022-10-11.
  9. ↑Krāslavas novada centrālās bibliotēkas dati, sadarbībā ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, 2008
  10. ↑«Krāslavas pils — Par projektu». Arhivēts nooriģināla, laiks: 2015. gada 27. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 2. oktobrī.
  11. ↑Ilze Andžāne.«TOTALITĀRISMA PĒCGARŠA KRĀSLAVAS PILS KOMPLEKSĀ || Krāslavas portāla ziņas».www.kraslavasvestis.lv, 2017-02-13. Arhivēts nooriģināla, laiks: 2021-11-25. Skatīts:2021-11-25.
  12. ↑«Krāslavas Luterāņu baznīca - redzet.eu».www.redzet.eu. Skatīts:2021-11-25.
  13. ↑Lāsma Zute-Vītola.«Krāslavas luterāņu baznīcā atjauno padomju gados nopostīto torni».Lsm.lv, 2021-11-05. Skatīts:2021-11-25.
  14. ↑OSP
  15. ↑15,015,115,2LURSOFT.«Lursoft - uzņēmumu datu bāzes».Lursoft (latviešu), 2022-10-12. Skatīts:2022-10-11.
  16. ↑«14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS».sv2022.cvk.lv. Skatīts:2022-10-11.
  17. ↑«14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS».sv2022.cvk.lv. Skatīts:2022-10-11.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu |labot pirmkodu]
Pilsētas
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija;1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
 
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas
Novads
Pagasti
Teritoriālās vienības
Pilsētas
Pagasti
Ciemi
Pilsētas
Pagasti
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krāslava&oldid=4231409"
Kategorijas:
Slēptas kategorijas:
[8]ページ先頭
©2009-2025 Movatter.jp