Vēsturiski Koreja vairāk nekā tūkstoš gadu pastāvēja kā vienota politiskā un kultūras telpa, sākot no senajiem valstu veidojumiem, līdz pat centralizētajām karaļvalstīm —Korjo (no kuras cēlies nosaukums "Koreja") un vēlākČosonai. Korejas kultūra, valoda un rakstība attīstījās samērā izolēti, bet vienlaikus saņemot būtisku ietekmi noĶīnas un vēlāk arī noJapānas.
1905. gadā pēcKrievijas–Japānas kara Koreja kļuva par Japānas protektorātu, bet 1910. gadā tika anektēta, kļūstot par Japānas koloniju līdz 1945. gadam. PēcOtrā pasaules kara tā tika sadalīta pa 38. paralēli divās okupācijas zonās — ziemeļospadomju, dienvidosamerikāņu pārvaldē. Šis sadalījums 1948. gadā noveda pie divu atsevišķu valstu izveides.
Mūsdienās Korejas pussala ir viena no ģeopolitiski jūtīgākajām zonām pasaulē. Lai arī Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja oficiāli joprojām atrodas kara stāvoklī (tā kā nav noslēgts miera līgums, tikai pamiera vienošanās), abu valstu attiecības laiku pa laikam svārstās no saspīlējuma līdz mēģinājumiem atjaunot dialogu un sadarbību.
Koreja tiek uzskatīta arī par nozīmīgu civilizācijas reģionu ar bagātu kultūras mantojumu, ieskaitot tradicionālo arhitektūru, rakstu valodu (hangilu), filozofiju (neokonfūcisms unbudisms), kā arī mūsdienu ieguldījumu globālajā ekonomikā, zinātnē un popkultūrā.
.svg)
